Luke 10:38-42A 38
Atgadījās, ka viņi, tālāk ejot, nonāca kādā ciemā. Tur kāda sieva, Marta vārdā, uzņēma Viņu savā namā. 39 Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos. 40 Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā Viņu apkalpot, pienāca un sacīja: "Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz." 41 Bet Tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams: "Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām. 42 Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta."
Colossians 1:15-28
15 Jo Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais; 16 Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, 17 bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā. 18 Viņš ir Savas miesas, proti, draudzes, galva, sākums, pirmdzimtais starp mirušiem, lai starp mirušiem būtu pats pirmais. 19 Jo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā, 20 lai caur Viņu un uz Viņu salīdzinātu visu, nodibinot ar Viņa krusta asinīm visu starpā mieru - gan debesīs, gan virs zemes. 21 Arī jūs, kas kādreiz bijāt atsvešinājušies un ienaidā ar Dievu sava sirdsprāta un ļauno darbu dēļ, 22 Viņš tagad salīdzinājis, Savā cilvēciskā miesā izciezdams nāvi, lai jūs svēti, bez kļūdām un nevainojami varētu stāties Viņa priekšā, 23 ja tikai paliksit savā ticībā stipri un nesatricināti un nenovērsīsities no cerības, kas ir dota evaņģēlijā, kuru jūs esat dzirdējuši. Tas ir sludināts visai radībai apakš debesīm, un tam arī es, Pāvils, kalpoju. 24 Tad nu es esmu līksms savās ciešanās, kuras nesu jūsu labā, piepildīdams to, kas vēl trūkst no Kristus ciešanām, savā miesā par labu draudzei, kas ir Viņa miesa. 25 Viņas kalps es esmu kļuvis pēc tām amata pilnvarām, ko Dievs man devis, lai pie jums tiktu piepildīts Dieva vārds, 26 noslēpums, kas ļaužu ciltīm bija apslēpts no mūžīgiem laikiem, bet tagad atklāts Viņa svētajiem. 27 Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība. 28 Viņu mēs sludinām, paskubinādami ikvienu cilvēku un mācīdami ikvienu cilvēku visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Kristū.
Amos 8:1-12
1 Dievs Tas Kungs lika man skatīt šādu parādību. Un redzi, tur bija grozs, un tajā bija ienākušies augļi. 2 Un Viņš man jautāja: "Ko tu redzi, Amoss?" Es atbildēju: "Grozu un tajā ienākušos augļus." Tad Tas Kungs man teica: "Manai Israēla tautai ir pienācis gals, Es turpmāk vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to. 3 Tanī dienā dziesmas pilīs pārvērtīsies par kaukšanu; visās vietās gulēs daudz miroņu, kurus klusībā tur nometīs." - Tā teica Tas Kungs. 4 Uzklausiet šo vēsti, jūs, kas nomācat nabago un izdeldējat zemes bēdu ļaudis, 5 jūs, kas sakāt: "Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, ka varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru, 6 ka beidzot mēs varētu nopirkt nabagos par naudu un trūcīgos par pāri kurpju un pelavas pārdot par graudiem?" 7 Pret šādu Jēkaba augstprātību Tas Kungs ir sacījis, zvērēdams: "Tiešām, visus šādus viņa darbus Es nekad neaizmirsīšu!" 8 Vai šā iemesla dēļ nebūtu jānodreb zemei un visiem tās iedzīvotājiem jāizsamist? Tiešām, zemei tad būtu jāpārplūst kā Nīlai, tai būtu jāpaceļas un jānokrītas kā Ēģiptes straumei! 9 "Un notiks tanī dienā," saka Dievs Tas Kungs, "Es likšu saulei norietēt jau pusdienas laikā un likšu tumsai nākt pār zemi visgaišākā dienas stundā. 10 Es visas jūsu svētku dienas pārvērtīšu sēru dienās un visas jūsu dziesmas raudu dziesmās; Es ietērpšu jūsu gurnus maisu drānās, Es likšu mesties jūsu galvām plikām; Es likšu jums visiem pārdzīvot sēras, kādas izjūt cilvēks sava vienīgā dēla nāves dēļ. Un visu šo lietu gals būs rūgta nelaimes diena! 11 Redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, visvarenais Dievs, Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu, nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt Tā Kunga vārdus. 12 Lai viņi skraidītu grīļodamies no vienas jūras līdz otrai, no ziemeļiem pret austrumiem un meklētu pēc Tā Kunga vārda - un tomēr to neatrastu.
Genesis 18:1-10a 1
Un Tas Kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. 2 Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. 3 Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: "Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad, lūdzams, neej savam kalpam garām. 4 Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmetieties zem šī koka. 5 Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?" Un tie teica: "Labi, dari, kā tu esi sacījis." 6 Un Ābrahāms iesteidzās teltī pie Sāras un sacīja: "Steidzies, paņem trīs mērus miltu no smalkajiem miltiem, iejauc tos un taisi plāceņus." 7 Un Ābrahāms skrēja pie lopiem un paņēma labu un mīkstu telēnu un deva to puisim, steidzinādams to sagatavot. 8 Tad viņš paņēma raudzētu un svaigu pienu un sagatavoto teļu un cēla to viņiem priekšā, bet pats viņš stāvēja pie viņiem zem koka, kamēr viņi ēda. 9 Un tie sacīja viņam: "Bet kur ir Sāra, tava sieva?" Viņš atbildēja: "Lūk, teltī." 10 Bet tas sacīja: "Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls." Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. 11 Bet Ābrahāms un Sāra bija jau padzīvojuši, gados veci, un Dievs Sārai jau bija pārtraucis tās norises, kas sievām mēdz būt. 12 Un tad Sāra smējās pie sevis, sacīdama: "Pēc tam kad es esmu sākusi novecot, lai es vēl iedegtos? Un mans kungs jau ir vecs." 13 Un Tas Kungs sacīja uz Ābrahāmu: "Kāpēc tad Sāra smējās, sacīdama: vai es patiešām vēl dzemdēšu, veca būdama? 14 Vai Tam Kungam kaut kas būtu neiespējams? Noliktā laikā Es atgriezīšos pie tevis nākamā gadā, un Sārai būs dēls." 15 Un Sāra meloja, teikdama: "Es neesmu smējusies," - jo viņai bija bailes. Bet Viņš sacīja: "Kā tad ne - tu smējies."
Psalm 52 Ļauna cilvēka liktenis
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida mācības dziesma, 2 kad edomietis Doēgs nāca un ziņoja Saulam: "Dāvids ir ieradies Ahimeleha namā." 3 Ko tu lielies ar ļaunumu, tu varmāka? Dieva žēlastība pastāv vienmēr. 4 Tava mēle meklē postu kā uztrīts dzenamais nazis, tu viltus perētājs! 5 Tu mīli vairāk ļaunu nekā labu, tev patīk vairāk runāt melus nekā patiesību. (Sela.) 6 Tu labprāt runā posta vārdus, tu viltus mēle. 7 Tādēļ arī Dievs tevi iznīcinās uz laiku laikiem, Viņš tevi sagrābs un izmetīs no telts un izraus ar visām saknēm no dzīvības zemes! (Sela.) 8 Taisnie to redzēs un bīsies un smiesies par viņu: 9 lūk, tas ir tas vīrs, kas Dievu neturēja par savu atbalstu, bet paļāvās uz savu lielo bagātību, būdams varens savā ļaunumā! 10 Bet es esmu kā zaļojošs eļļas koks Dieva namā, es paļaujos uz Dieva žēlastību vienmēr un mūžīgi mūžam. 11 Es Tevi teikšu mūžīgi, ka Tu esi to darījis, un daudzināšu Tavu Vārdu, jo tas ir laipnīgs Taviem svētajiem.
Psalm 15
Kam ļauts mājot Tā Kunga namā? 1 Dāvida dziesma. Kungs, kas mājos Tavā mājoklī un dzīvos Tavā svētajā kalnā? 2 Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā savā sirdī; 3 kas citu neaprunā ar savu mēli, savam tuvākam ļauna nedara un nelaupa viņam viņa godu; 4 kas neieredz ļaundari, bet tur cieņā tos, kas bīstas To Kungu; kas negroza zvērestu, ja tas viņam par nastu; 5 kas neņem netaisnus augļus par aizdoto naudu vai dāvanas, lai kaitētu nevainīgajam. Kas tā turēsies, tas pastāvēs mūžīgi!
Sprediķa audioieraksts
|