Ciešanu laika otrā
svētdiena Reminiscere
Liturģiskā
krāsa: violeta Gods Dievam: nedzied
Lūgšana
Debesu Tēvs, tava godība ir tava žēlastība.
Atgriezi visus, kas nomaldījušies un no taviem ceļiem noklīduši, liec tiem
ticībā no jauna satvert tava vārda patiesību un pie tās cieši turēties. To
lūdzam caur mūsu Kungu, Jēzu Kristu, tavu Dē lu, kas ar tevi Svētā Gara vienībā
dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Vai
Dievs, tu zini, ka nespējam paši sevi pa sargāt, sargi
tu mūs no ārējām un iekšējām bries mām, novērs no mūsu miesas visas nelaimes un
no mūsu prāta visas samaitātās domas. To lūdzam caur mūsu Kungu, Jēzu Kristu,
tavu Dē lu, kas ar tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz
mū žību. (senā)
1 Moz
17:1-7,15-161
1 Un
Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad Tas Kungs atklājās Ābrāmam un sacīja
uz viņu: "Es esmu tas visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad
tu būsi taisns. 2
Un Es celšu derību starp Sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu." 3 Tad Ābrāms nometās uz sava
vaiga, un Dievs sacīja uz viņu: 4 "Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām
tautām. 5
Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms,
jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis. 6 Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu,
un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tevis. 7 Un Es uzcelšu Savu derību
starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, uz cilšu ciltīm par
mūžīgu derību un būšu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis. 8 Un Es tev un taviem pēcnācējiem
došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi par mūžīgu īpašumu;
un Es tiem būšu par Dievu." 9 Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Bet tu sargā Manu derību,
tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis. 10 Bet tā ir Mana derība starp
Mani un tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, ka jātop apgraizītam ikvienam
vīram. 11
Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp
Mani un starp jums. 12
Astoņu dienu vecumā ikviens no vīriešu kārtas jūsu vidū lai top apgraizīts uz
cilšu ciltīm; ikviens, kas mājās dzimis, un ikviens, ko tu par savu naudu esi
pircis no visiem tiem svešinieku bērniem, kas nav no taviem pēcnācējiem. 13 Patiesi, apgraizītiem jātiek
visiem, kas tavā namā dzimuši un kas par naudu ir pirkti; lai Mana derība pie
jūsu miesām ir mūžīga derība. 14 Bet neapgraizītais no vīriešu kārtas, kam miesas priekšāda
nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, Manu derību tas ir
lauzis." 15
Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraja,
bet Sāra lai ir viņas vārds. 16 Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā
svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās."
Rm
4:13-2513
Tātad nevis bauslībā dibināts Ābrahāmam vai viņa pēcnācējiem dotais solījums,
ka viņš iemantos pasauli, bet ticības taisnībā. 14 Jo, ja bauslības kalpi ir
tie, kas manto, tad mūsu ticība zaudē savu saturu, un apsolījums paliek
nepildīts. 15
Jo bauslībai seko dusmība. Bet, kur nav bauslības, tur nav arī pārkāpuma. 16 Tādēļ no ticības, lai pamatā
būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem, ne vien
tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. Viņš ir
mūsu visu tēvs 17
tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to,
kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Tāpēc arī ir rakstīts: daudzām tautām Es tevi
esmu cēlis par tēvu. 18 Pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs
par tēvu daudzām tautām, kā sacīts: tāds būs tavs dzimums. 19 Viņš arī nezaudēja ticību,
vērodams, ka viņa miesa jau pamirusi - viņam varēja būt jau simts gadu - un ka
pamiris arī Sāras mātes klēpis. 20 Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet,
Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā, 21 pilnīgi pārliecināts, ka
Dievs to, ko Viņš apsolījis, spēj arī darīt. 22 Tāpēc arī tas viņam tika
pielīdzināts par taisnību. 23 Bet ne jau viņa dēļ vien ir rakstīts, ka tas viņam
pielīdzināts, 24
bet arī mūsu dēļ, kam tas tiek pielīdzināts, kas ticam Tam, kas mūsu Kungu Jēzu
uzmodinājis no miroņiem, 25 Viņu, kas nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai
mēs tiktu taisnoti.
Mk 8:31-3831 Un Viņš sāka tos mācīt, ka
Cilvēka Dēlam daudz būs ciest un vecaju un augsto priesteru, un rakstu mācītāju
atmestam tapt, un tapt nokautam un pēc trim dienām augšāmcelties. 32 Un Viņš runāja šo vārdu
pilnīgi atklāti. Un Pēteris, Viņu savrup vedis, iesāka Viņu apsaukt. 33 Bet Viņš, atgriezdamies un
Savus mācekļus uzlūkodams, apsauca Pēteri, sacīdams: "Atkāpies no Manis,
sātan! Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku prāta." 34 Un, pieaicinājis ļaudis līdz
ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: "Kas Man grib nākt pakaļ, tas
lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ. 35 Jo, kas savu dzīvību grib
glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas
to izglābs. 36
Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli? 37 Jeb ko cilvēks var dot par
savas dvēseles atpirkšanu? 38 Jo, kas Manis un Manu vārdu dēļ kaunas šai laulību pārkāpējā
un grēcīgā ciltī, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks ar
svētiem eņģeļiem Sava Tēva godībā."
Sprediķa audioieraksts
|
