Pūpolu svētdiena.
Palmarum
Ievadpsalms / Psalms ar atbildi Ps31:8-15
- Bet es paļaujos uz tevi, ak, Kungs. (Ps31:15a)
Jes 50:4-9a4 Dievs Tas Kungs man ir devis
gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani
ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis. 5 Tas Kungs atvēra man ausis, un
es neatteicos un neatkāpos. 6 Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu
tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem.
7 Bet
Dievs Tas Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu
seju kā akmeni, jo es zināju, ka nepalikšu kaunā. 8 Tiešām, tuvu man ir Viņš, kas
mani attaisno. Kas tiesāsies ar mani? Lai nāk, mēs stāsimies kopā tiesas priekšā!
Kas grib apšaubīt manas tiesības? Lai viņš panāk šurp! 9 Redzi, Dievs Tas Kungs man
palīdz; kas atzīs mani par vainīgu?
Flp 2:5-115 Savā starpā turiet tādu pat
prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, 6 kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties
Dievam, 7
bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; 8 un, cilvēka kārtā būdams, Viņš
pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! 9 Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti
paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem, 10 lai Jēzus Vārdā locītos visi
ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē 11 un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam
Tēvam par godu.
Mk 14:1-15:471 Un pēc divām dienām bija Pashā
un Neraudzētās maizes svētki. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja,
kā tie Jēzu ar viltu varētu saņemt un nokaut, 2 jo tie sacīja: "Tik ne
svētkos, lai neceļas starp ļaudīm dumpis." 3 Un, kad Viņš bija Betānijā,
spitālīgā Sīmaņa namā, un sēdēja pie galda, tad kāda sieva nāca; tai bija
akmens trauciņš ar ļoti dārgu un tīru nardes eļļu, un, trauciņu sasitusi, tā to
lēja uz Viņa galvu. 4
Un tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās un sacīja: "Kā labad šī eļļas
izšķērdēšana? 5
Jo šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīs simti denārijiem un izdalīt
nabagiem." Un tie izteica viņai pārmetumus. 6 Bet Jēzus sacīja:
"Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu mokāt? Tā labu darbu pie Manis ir
darījusi. 7
Jo nabagi ir arvienu pie jums, un, kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet
Es neesmu arvienu pie jums. 8 Šī ir darījusi, ko spējusi: tā jau iepriekš Manu miesu ir
svaidījusi bērēm. 9
Patiesi Es jums saku: kur vien evaņģēliju sludinās pa visu pasauli, tur arī to
teiks, ko šī darījusi, viņai par piemiņu." 10 Un Jūda Iskariots, viens no
tiem divpadsmit, nogāja pie augstajiem priesteriem, lai tiem Viņu nodotu. 11 Un tie, to dzirdējuši,
priecājās un solīja tam dot naudu; un tas meklēja, kā tas Viņu nodotu izdevīgā
brīdī. 12
Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā, kad kāva Pashā jēru, Viņa mācekļi Viņam
saka: "Kur Tu gribi, lai mēs noejam un visu sagatavojam, ka Tu vari ēst
Pashā jēru?" 13
Un Viņš sūtīja divi no Saviem mācekļiem un tiem sacīja: "Noejiet pilsētā.
Tur jūs sastapsit cilvēku, kas nes ūdens krūzi. Sekojiet viņam. 14 Un, kur viņš ieiet, tur
teiciet tam saimniekam: Mācītājs saka: kur ir Man tā vieta, kur ar Saviem
mācekļiem varu ēst Pashā jēru? - 15 Un viņš jums rādīs lielu, segām izklātu, sagatavotu istabu.
Sataisiet tur mums visu." 16 Un Viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā, un atrada tā, kā
Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēra mielastu. 17 Un, kad vakars metās, Viņš
nāca ar tiem divpadsmit. 18 Un, tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja:
"Patiesi Es jums saku: viens no jums, kas ar Mani ēd, Mani nodos." 19 Un tie sāka skumt, un cits
pēc cita Viņam sacīja: "Taču ne es?" 20 Bet Viņš tiem sacīja:
"Viens no tiem divpadsmit, kas ar Mani mērc bļodā. 21 Cilvēka Dēls gan aiziet tā,
kā par Viņu ir rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Šim
cilvēkam būtu labāk, ka tas nemaz nebūtu dzimis." 22 Un, tiem ēdot, Jēzus ņēma
maizi, svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: "Ņemiet, tā ir Mana
miesa." 23
Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā. 24 Un Viņš tiem sacīja:
"Šīs ir Manas derības asinis, kas par daudziem top izlietas. 25 Patiesi Es jums saku, ka Es
vairs nedzeršu no vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es to no jauna dzeršu
Dieva valstībā." 26 Un, pateicības dziesmu dziedājuši, tie izgāja uz Eļļas
kalnu, 27
un Jēzus tiem saka: "Jūs visi apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu
sitīšu, un avis taps izklīdinātas. 28 Bet, kad Es celšos augšām, tad Es jūsu priekšā gribu noiet
uz Galileju." 29
Bet Pēteris Viņam sacīja: "Un, ja visi apgrēcinātos, tomēr es ne." 30 Un Jēzus tam sacīja:
"Patiesi Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu
Mani trīskārt aizliegsi." 31 Bet tas runāja vēl daudz vairāk: "Jebšu man būtu līdz
ar Tevi jāmirst, taču es Tevi nekad neaizliegšu." Un tāpat arī visi
sacīja. 32
Un tie nāca uz kādu vietu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš Saviem mācekļiem
saka: "Palieciet šeit, kamēr Es Dievu lūgšu." 33 Un Viņš paņēma līdzi Pēteri,
Jēkabu un Jāni un iesāka baiļoties un trīcēt, 34 un tiem saka: "Mana
dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā." 35 Un, nedaudz pagājis, Viņš
krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām.
36 Un
Viņš sacīja: "Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko
Es gribu, bet ko Tu gribi." 37 Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka Pēterim:
"Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēj būt nomodā? 38 Esiet nomodā un lūdziet
Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir
vāja." 39
Un Viņš, atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus. 40 Un Viņš griezās atpakaļ un
atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko
Viņam atbildēt. 41
Un Viņš nāk trešo reizi un tiem saka: "Jūs vēl guļat un dusat! Jau
diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās. 42 Celieties, ejam; redzi, kas
Mani nodod, tas ir klāt." 43 Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūda, viens no tiem
divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstajiem
priesteriem un rakstu mācītājiem, un vecajiem. 44 Bet tas, kas Viņu nodeva,
tiem bija devis zīmi, sacīdams: "Ko es skūpstīšu, tas Viņš ir, To gūstait
un To novediet drošībā." 45 Un tas nāca un, tūdaļ Viņam piegājis, saka:
"Rabi!" - un Viņu skūpstīja. 46 Un tie pielika rokas pie Viņa un To saņēma. 47 Bet viens no tiem, kas pie
Viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta
ausi. 48
Un Jēzus griezās pie tiem un sacīja: "It kā pret kādu laupītāju jūs ar zobeniem
un nūjām esat izgājuši Mani gūstīt. 49 Ik dienas Es pie jums esmu sēdējis Templī mācīdams, un jūs
Mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti." 50 Tad visi Viņu atstāja un
bēga. 51
Un kāds jauneklis Viņam sekoja; tas bija apsedzies ar audeklu uz kailām miesām,
un tie pēc tā tvarstīja. 52 Bet, audeklu pamezdams, tas no tiem izbēga pliks. 53 Un tie Jēzu noveda pie augstā
priestera, un tur sapulcējās visi augstie priesteri, vecaji un rakstu mācītāji.
54 Un
Pēteris no tālienes Viņam sekoja augstā priestera pils pagalmā un sēdēja pie
sulaiņiem un sildījās pie uguns. 55 Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja liecību pret
Jēzu, lai Viņu nonāvētu, un neatrada. 56 Jo daudzi deva viltus liecības pret Viņu, un viņu liecības
nebija vienādas. 57
Un citi cēlās un deva nepatiesu liecību pret Viņu, sacīdami: 58 "Mēs esam dzirdējuši, ka
Viņš sacījis: Es gribu šo rokām taisīto Templi noplēst un trijās dienās uzcelt
citu, kas nav rokām taisīts." 59 Bet arī šī viņu liecība nebija vienāda. 60 Un augstais priesteris
piecēlās, nostājās vidū un jautāja Jēzum, sacīdams: "Vai Tu uz to nekā
neatbildi, ko šie pret Tevi liecina?" 61 Bet Viņš cieta klusu un
neatbildēja nekā. Un atkal augstais priesteris Viņam jautāja un sacīja:
"Vai Tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?" 62 Bet Jēzus sacīja: "Tas
Es esmu. Un jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un
nākam ar debess padebešiem." 63 Tad augstais priesteris saplēsa savus svārkus un saka:
"Kam vēl vajag liecinieku? 64 Jūs Viņa zaimošanu esat dzirdējuši! Kā jums šķiet?" Bet
tie visi Viņu notiesāja, ka Viņš nāvi esot pelnījis. 65 Un citi sāka Viņu apspļaudīt
un apsedza Viņa vaigu, un Viņu sita dūrēm, un Viņam sacīja:
"Pravieto." Un sulaiņi Viņam sita vaigā. 66 Un, kad Pēteris bija pils
pagalmā, nāk viena no augstā priestera kalponēm 67 un, redzēdama Pēteri
sildāmies, to uzlūkoja un sacīja: "Tu arī biji ar Jēzu Nacarieti." 68 Bet viņš liedzās, sacīdams:
"Es Viņu nepazīstu un nesaprotu, ko tu runā." Un tas izgāja
priekšnamā. 69
Un kalpone viņu atkal redzēja un sāka stāstīt tiem, kas klāt stāvēja: "Šis
vīrs ir viens no tiem." 70 Bet viņš atkal liedzās. Un pēc maza brīža tie, kas apkārt
stāvēja, atkal Pēterim sacīja: "Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi
galilietis." 71
Un viņš sāka lādēties un dievoties: "Es nepazīstu to cilvēku, par ko jūs
runājat." 72
Un tūliņ gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris atcerējās tos vārdus, ko Jēzus
tam bija sacījis: "Pirms gailis divi reizes dziedās, tu Mani trīs reizes
aizliegsi." Un, pie atziņas nācis, viņš iesāka raudāt.
Mk 15:1-391 Un tūlīt rīta agrumā augstie
priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visa augstā tiesa taisīja
spriedumu un, sasējuši Jēzu, lika To aizvest un nodeva Viņu Pilātam. 2 Un Pilāts Viņam jautāja:
"Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Un Viņš atbildēdams tam saka: "Tu to
saki." 3
Un augstie priesteri Viņu smagi apsūdzēja. 4 Bet Pilāts Viņam atkal
vaicāja: "Vai Tu nekā neatbildi? Redzi, cik smagi tie Tevi apsūdz!" 5 Bet Jēzus neatbildēja vairāk
nekā, tā ka Pilāts brīnījās. 6 Bet uz svētkiem tas viņiem mēdza atlaist vienu cietumnieku,
kuru tie prasīja. 7
Bet tur bija kāds, vārdā Baraba, sagūstīts ar dumpiniekiem, kas dumpī bija
izdarījuši slepkavību. 8 Un ļaudis, augšā sanākuši, sāka prasīt, lai tiem tā darītu,
kā parasts. 9
Bet Pilāts tiem atbildēja un sacīja: "Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu
Jūdu ķēniņu?" 10
Jo viņš zināja, ka augstie priesteri To bija nodevuši aiz skaudības. 11 Bet augstie priesteri
sakūdīja ļaudis, lai labāk tiem atlaistu Barabu. 12 Bet Pilāts atkal griezās pie
tiem un sacīja: "Ko tad lai daru ar To, ko jūs saucat par Jūdu
ķēniņu?" 13
Bet tie atkal brēca: "Sit Viņu krustā!" 14 Bet Pilāts tiem sacīja:
"Ko tad Viņš ļaunu darījis?" Bet tie vēl vairāk brēca: "Sit Viņu
krustā!" 15
Bet Pilāts, gribēdams ļaudīm iztapt, tiem atlaida Barabu un Jēzu lika šaust un
nodeva, lai sistu krustā. 16 Bet karavīri Viņu noveda pilī, tas ir, pārvaldnieka namā, un
sasauca visu pulku. 17
Un tie Viņam apvelk purpura apmetni un, nopinuši ērkšķu vainagu, lika Viņam to
galvā 18
un sāka Viņu sveicināt: "Sveiks, Jūdu ķēniņ!" 19 Un sita Viņam pa galvu ar
niedri, un Viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un Viņu pielūdza. 20 Un, kad tie Viņu bija
apsmējuši, tad Viņam novilka purpura apmetni un Viņam apvilka Viņa paša drēbes,
un Viņu aizveda, lai sistu krustā. 21 Un tie piespieda kādu, kas, no lauka nākdams, garām gāja,
Sīmani no Kirēnas, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu Viņa krustu. 22 Un tie Viņu noveda Golgatā,
kas tiek tulkots: pieres vieta. 23 Un Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet Viņš to
nepieņēma. 24
Un tie Viņu sita krustā un izdalīja savā starpā Viņa drēbes, mezdami kauliņus
par tām, ko kurš dabūtu. 25 Un tā bija trešā stunda, kad Viņu sita krustā. 26 Un bija likts uzraksts Viņa
vainas apzīmēšanai: JŪDU ĶĒNIŅŠ. 27 Un līdz ar Viņu sita krustā divi slepkavas, vienu Viņam pa
labo, otru pa kreiso roku. 28 Un raksti ir piepildīti, kas saka: "Viņš tika
ļaundariem pielīdzināts." 29 Un tie, kas gāja garām, Viņu zaimoja, kratīja galvas un sacīja:
"Redzi, Tempļa noplēsēj un uztaisītāj trijās dienās, 30 palīdzies pats Sev un kāp no
krusta zemē." 31
Tāpat arī augstie priesteri ar rakstu mācītājiem Viņu apsmēja un sacīja:
"Citus Viņš ir pestījis un Sevi pašu Viņš nevar pestīt. 32 Lai nu Kristus, Israēla
ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam." Un arī tie, kas līdz ar
Viņu bija krustā sisti, Viņu zaimoja. 33 Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītai
stundai. 34
Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: "Eloī, Eloī, lamā
zabahtani?" Tas ir tulkots: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani
esi atstājis?" 35
Un daži no tiem, kas tur klāt stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: "Redzi, Viņš
sauc Ēliju." 36
Bet viens aizskrēja, pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri, un deva Viņam
dzert, sacīdams: "Pagaidiet, redzēsim, vai Ēlija nāks un Viņu
noņems." 37
Bet Jēzus stiprā balsī iekliedzās un nomira. 38 Un priekškars Templī pārplīsa
divos gabalos no augšas līdz zemei. 39 Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja Viņam pretī, redzēdams,
ka Viņš tādā veidā bija miris, sacīja: "Patiesi, šis cilvēks bija Dieva
Dēls."
Mk 11:1-111 Un, kad tie tuvojās
Jeruzālemei, nākdami uz Betfagu un Betāniju pie Eļļas kalna, tad Viņš sūta
divus no Saviem mācekļiem 2 un tiem saka: "Noeita ciemā, kas jūsu priekšā, un
iegājuši jūs tūdaļ atradīsit piesietu kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav
sēdējis. Atraisījuši to atvediet. 3 Un, ja kas jums sacīs: ko jūs te darāt? - tad atsakait: Tam
Kungam tā vajag. Un tūdaļ tas to atsūtīs šurp." 4 Un tie nogāja un atrada kumeļu
ārā uz ielas pie durvīm piesietu un to atraisīja. 5 Un kādi no tiem, kas tur
stāvēja, viņiem sacīja: "Ko jūs darāt, ka atraisāt kumeļu?" 6 Bet viņi tiem sacīja, kā Jēzus
bija pavēlējis. Un tie viņiem atļāva. 7 Un viņi kumeļu atved pie Jēzus, uzliek tam savas drēbes, un
Viņš sēdās tam virsū. 8 Un daudzi izklāja savas drēbes uz ceļa; un citi kaisīja
zarus, ko tie bija nocirtuši laukos. 9 Un tie, kas gāja priekšā un kas sekoja, sauca: "Ozianna,
slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! 10 Lai ir slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk. Ozianna
augstībā!" 11
Un Jēzus iegāja Jeruzālemē Templī. Un, kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis
un jau vakars bija, Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betāniju.
Jņ 12:12-1612 Otrā dienā liels ļaužu pulks,
kas bija nācis uz svētkiem, dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi, 13 ņēma palmu zarus un izgāja
Viņam pretim, kliegdami: "Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Tā Kunga Vārdā,
Israēla Ķēniņš!" 14 Bet Jēzus, atradis jaunu ēzeli, uzsēdās tam virsū, kā
rakstīts: 15
nebīsties, Ciānas meita, redzi, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa! - 16 To visu Viņa mācekļi sākumā nesaprata,
bet, kad Jēzus bija ticis apskaidrots, tad viņiem ienāca prātā, ka tas par Viņu
bija rakstīts un ka tāpēc tie Viņam to bija darījuši.
Sprediķa audioieraksts
|
