Otrās
Lieldienas
Kungs,
tu manu dvēseli izvedi no nāves valsts,
tu mani uzturēji dzīvu, ka nenogrimu kapā. Tas Kungs ir augšāmcēlies! Allelüja!
Tas Kungs patiesi ir augšāmcēlies! Allelüja!
Jes
25:6-96
Tad Tas Kungs Cebaots sarīkos uz šī kalna visām tautām lepnu mielastu -
mielastu ar vecu vīnu, ar trekniem ēdieniem, ar ilgi taupītu un labi
nogulējušos vīnu. 7
Un Viņš liks izzust šai kalnā tam ārējās čaulas plīvuram, kurā tērptas visas
tautas, un tai segai, kas pārklāta pār visām tautām. 8 Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem
laikiem, un Dievs Tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem un liks
izzust Savas tautas negodam visā zemes virsū, jo Tas Kungs to ir runājis. 9 Tanī dienā sacīs: "Redzi,
tas ir mūsu Dievs, mēs paļāvāmies uz Viņu, ka Viņš mūs izglābs! Tas ir mūsu
Kungs, uz Viņu mēs cerējām! Priecāsimies un līksmosimies par Viņa
žēlastību!"
1 Kor
5:6b-86
Jūsu lielīšanās nav laba. Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu? 7 Izmēziet veco raugu, lai esat
jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums
upurēts - Kristus. 8
Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet
ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm.
Lk
24:13-4913
Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit
stadijas no Jeruzālemes, vārdā Emava. 14 Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas. 15 Un gadījās, kad tie tā savā
starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem. 16 Bet viņu acis tapa turētas,
ka tie Viņu nepazina. 17 Un Viņš tiem sacīja: "Kādas tās runas, ko jūs runājat
savā starpā uz ceļa?" Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm. 18 Tad viens, vārdā Kleops,
atbildēja un Viņam sacīja: "Vai Tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē,
kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?" 19 Un Viņš tiem sacīja: "Kas
tad?" Un tie Viņam sacīja: "Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija
pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā, 20 ka To mūsu augstie priesteri
un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un Viņu situši krustā. 21 Bet mēs cerējām, ka Viņš ir
Tas, kas Israēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs
lietas notikušas. 22
Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja; tās agri bijušas pie kapa 23 un, Viņa miesas neatradušas,
nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, Viņš esot dzīvs. 24 Un kādi no mums nogāja pie
kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja." 25 Tad Viņš tiem sacīja: "Ak,
jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši
sludinājuši! 26
Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?" 27 Un, iesākdams no Mozus un
visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti. 28 Un tie tuvojās pilsētiņai,
kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk. 29 Un viņi To gauži lūdza un
sacīja: "Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!" Un
Viņš iegāja pie tiem palikt. 30 Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma,
pateicās, pārlauza un tiem to deva, 31 tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no
tiem nozuda. 32
Un tie sacīja savā starpā: "Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums
runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?" 33 Un tai pašā stundā viņi
cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un
tos, kas pie tiem bija. 34 Tie sacīja: "Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim
parādījies." 35
Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis ceļā un kā Tas viņu pazīts, maizi
laužot. 36
Un, kad viņi runāja par šīm lietām, Jēzus pats stājās viņu vidū un viņiem
sacīja: "Miers ar jums!" 37 Bet tie ļoti izbijās un baiļojās, un viņiem šķita, ka garu
redzot. 38
Un Viņš tiem sacīja: "Kāpēc esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas šaubas
ceļas jūsu sirdīs? 39
Redziet Manas rokas un Manas kājas! Es pats tas esmu. Aptaustait Mani un
apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam." 40 Un, to sacījis, Viņš tiem
rādīja Savas rokas un kājas. 41 Bet, kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, Viņš
tiem sacīja: "Vai jums še ir kas ēdams?" 42 Un viņi Tam pasniedza gabalu
ceptas zivs un tīru medu. 43 Un Viņš ņēma un ēda to, viņiem redzot. 44 Pēc tam Viņš tiem sacīja:
"Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam
bija notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās."
45 Tad
Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata, 46 un tiem sacīja: "Tā stāv
rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā 47 un ka Viņa Vārdā būs sludināt
atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes, 48 un jūs esat liecinieki tam
visam. 49
Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz
kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes."
Sprediķa audioieraksts
|
