1 Ķēn.
3:5 Kādu nakti Gibeonā Tas Kungs Salamanam parādījās sapnī. Un Tas Kungs
sacīja: "Saki man, ko lai Es tev dodu?" 6 Un Salamans sacīja:
"Tu parādīji manam tēvam, savam kalpam Dāvidam, lielu žēlastību, tādēļ ka
viņš staigāja Tavā priekšā uzticīgā mīlestībā, taisnībā un sirds atklātībā, un
Tu joprojām šo pašu lielo žēlastību esi arī saglabājis pret viņu un esi viņam
devis dēlu, kas šodien sēž uz viņa troņa. 7 Un tagad Tu, Kungs, mans Dievs, esi
Savu kalpu iecēlis par ķēniņu mana tēva Dāvida vietā. Bet es vēl esmu jauns
zēns, kas nezina, kā iziet un kā ienākt. 8 Un Tavs kalps atrodas Tavas tautas
vidū, kādu Tu pats esi izraudzījis, kas ir liela tauta, kuru nevar aplēst, nedz
izskaitīt tās lielā vairuma dēļ. 9 Un tādēļ dod Savam kalpam gaišu sirdsprātu,
lai viņš varētu būt soģis pār Tavu tautu un lai varētu atšķirt labu un ļaunu,
jo kas gan lai spētu pārvaldīt šo Tavu lielo tautu?" 10 Un šis vārds
patika Tam Kungam, proti, ka Salamans tieši šādu lietu bija lūdzis. 11 Un Tas
Kungs viņam atbildēja: "Tāpēc, ka tu esi izlūdzies sev šo lietu, bet neesi
lūdzis sev garu mūžu, nedz bagātību, nedz nāvi taviem ienaidniekiem, bet esi
gan lūdzis, kā izprast taisnību un kā tai paklausīt, 12 tad Es tev došu, kā tu
esi vēlējies: redzi, Es tev dodu gudru sirdi un tik sapratīgu, ka tāds, kāds
esi tu, nav vēl neviens cilvēks bijis priekš tevis un tev līdzīgs necelsies arī
pēc tevis. 13 Un tādēļ, ka tu to neesi lūdzis, Es tev došu arī bagātību un
godu: un tāda kā tu starp ķēniņiem nebūs visā tavā mūžā. 14 Un, ja vien tu
staigāsi Manus ceļus, turēdams Manus likumus un Manus baušļus, kā staigāja tavs
tēvs Dāvids, tad Es vēl arī pagarināšu tava mūža dienas." 15 Un Salamans
pamodās: un, lūk, tas bija sapnis, bet viņš gāja uz Jeruzālemi un nostājās Tā
Kunga derības šķirsta priekšā, un viņš nesa dedzināmos upurus un kaujamos
pateicības upurus un sarīkoja dzīres visiem saviem kalpiem.
Jēk. 1:16
Nemaldaities, mani mīļie brāļi! 17 Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana
nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības
ēnas. 18 No brīvas gribas Viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs
būtu Viņa radījumu pirmaji. 19 Zinait, mani mīļie brāļi: lai ikviens cilvēks ir
čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties, 20 jo cilvēka dusmas nesagādā
Dieva taisnību. 21 Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību,
lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. 22 Bet
esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. 23 Jo, ja
kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo
seju aplūko spogulī. 24 Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds
viņš bija. 25 Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā,
nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā
darbībā.
Lk. 15:11
Un Viņš sacīja: Viņš sacīja: "Kādam cilvēkam bija divi dēli. 12 Un
jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!- Tad viņš starp
tiem sadalīja mantu. 13 Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls
aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams. 14 Kad
nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka
pietrūkt. 15 Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to
sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt. 16 Un viņš būtu bijis priecīgs dabūt sēnalas,
ko cūkas ēda, lai ar tām pildītu savu vēderu, bet neviens viņam tās nedeva. 17
Tad viņš, pie atziņas nācis, sacīja: cik algādžu nav manam tēvam, kuriem maizes
papilnam, kamēr es te mirstu badā. 18 Es celšos un iešu pie sava tēva un
sacīšu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, 19 es vairs neesmu
cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!
20 Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet, viņam vēl tālu esot, viņa tēvs to
ieraudzīja un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī, krita tam ap kaklu
un to skūpstīja. 21 Bet dēls tam sacīja: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un
pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu. 22 Bet tēvs
pavēlēja saviem kalpiem: atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to,
mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās; 23 atnesiet baroto teļu un
nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies, 24 jo šis mans dēls bija miris un nu
atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.- Un viņi sāka
līksmoties. 25 Bet vecākais dēls bija uz lauka; kad nu viņš tuvojās mājām, viņš
izdzirda mūzikas skaņas un dejas troksni, 26 un, piesaucis vienu no kalpiem,
viņš tam jautāja, kas tas esot. 27 Tas viņam atbildēja: tavs brālis ir
pārnācis, un tavs tēvs ir licis nokaut baroto teļu, tāpēc ka viņš to veselu
atdabūjis. 28 Tad viņš apskaitās un negribēja iet iekšā, bet tēvs iznāca un
aicināja viņu iekšā. 29 Bet tas atbildēja un sacīja tēvam: redzi, tik daudz
gadu es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu bausli, bet tu man ne reizi
neesi devis ne kazlēnu, lai es būtu varējis līksmoties ar saviem draugiem, 30
bet tagad, kur šis tavs dēls ir pārnācis, kas savu mantu izšķērdējis ar
netiklām sievām, tu viņam esi licis nokaut baroto teļu! 31 Bet tas viņam
atbildēja: dēls, tu aizvien esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs,
32 bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal
ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts."
1 Kor
15: 8 Kā pašam pēdējam Viņš parādījās arī man kā kādam nelaikā dzimušam. 9 Jo
es esmu mazākais apustuļu starpā un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli,
tādēļ ka es vajāju Dieva draudzi. 10 Bet no Dieva žēlastības es esmu, kas es
esmu, un Viņa man dāvātā žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par
viņiem visiem strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.
Ievadpsalms /
Psalms ar atbildi
A:
Ps26:1-8 - Tava žēlastība stāv man acu priekšā, un es staigāju tavā patiesībā.
(3)
Sprediķa audioieraksts
|
