Trešā
svētdiena pēc Vasarsvētkiem
Proper 6
Ech 17:22-2422 Tā saka Dievs Tas Kungs: Es ņemšu no augstā ciedru
koka galotnes zaru un to iestādīšu, un no pašas augstākās tā atvases Es
nolauzīšu maigu zariņu un to dēstīšu augstā un stāvā kalnā. 23 Israēla
augstākajā kalnā Es to dēstīšu, lai tas izrieš zarus un nes augļus un top par
jo krāšņu ciedru koku, kura zaros dzīvos un vīs savas ligzdas visdažādāko
spalvu putni. 24 Tad visi koki laukā atzīs, ka Es, Tas Kungs, pazemoju augsto
koku un paaugstināju zemo koku, ka Es liku nokalst zaļajam kokam un devu jaunu
zaļumu sausajam kokam. Es, Tas Kungs, to sacīju, un Es to arī izpildīju."
2 Kor 5:6-10,(11-13),14-176 Tāpēc mēs arvien turam drošu prātu un
zinām: kamēr mājojam miesā, mēs esam svešumā, tālu no Tā Kunga. 7 Jo mēs dzīvojam
ticībā, ne skatīšanā. 8 Bet mēs turam drošu prātu un gribam labāk atstāt miesas
mājokli un būt mājās pie sava Kunga. 9 Tāpēc, vai pie Tā Kunga mājās būdami vai
vēl svešumā, mēs cenšamies, lai būtu Viņam patīkami. 10 Jo mums visiem
jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu, ko, miesā būdams,
darījis - vai labu vai ļaunu. 11 Tad nu pazīdami bijību Tā Kunga priekšā, mēs
pārliecinām cilvēkus, bet Dievam esam pazīstami; es ceru, ka arī jūsu
sirdsapziņā esam pazīstami. 12 Mēs jums sevi atkal neieteicam, bet jums dodam
pamatu ar mums lepoties, lai varat nostāties pret tiem, kas lielās ar ārišķīgo
un ne ar to, kas sirdī. 13 Ja aizrāvāmies līdz neprātam, tas notika Dievam par
godu; ja esam apdomīgi, jums par labu. 14 Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā
spriežam: 15 tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un Viņš
mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par
viņiem miris un uzmodināts. 16 Tad no šī brīža mēs neviena nepazīstam pēc
miesas; un, ja arī mēs Kristu esam pazinuši pēc miesas, tomēr tagad vairs
nepazīstam. 17 Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir
pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.
Mk 4:26-3426 Un Viņš sacīja: "Tāpat ir ar Dieva valstību, kā
kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē 27 un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla
uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. 28 Zeme pati no sevis nes
augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā. 29 Un, kad
augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt."
30 Un Viņš sacīja: "Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā
mēs to tēlosim? 31 Kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, ir mazākais no visām
sēklām virs zemes, 32 un, kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks
par visiem dārza augiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa
pavēnī var ligzdas taisīt." 33 Un daudzās tādās līdzībās Viņš uz tiem
vārdu runāja, tā ka tie to varēja klausīties. 34 Bet bez līdzībām Viņš uz tiem
neko nerunāja; bet Saviem mācekļiem Viņš visu īpaši izskaidroja.
Sprediķa audioieraksts
|
