Jāņa
dienā.
Jes
49:1-71 Uzklausait mani, jūras salas, un ņemiet vērā, tālās tautas! Tas Kungs
aicināja mani jau no mātes miesām, jau no manas mātes klēpja Viņš domāja un
atcerējās par manu vārdu. 2 Un Viņš man piešķīra muti kā asu zobenu un mani
paglabāja Savas rokas ēnā. Viņš izveidoja mani par spožu bultu, paglabāja mani
Savā bultu somā 3 un teica: "Tu esi Mans kalps, Israēl, kurā Es gribu
parādīt Savu godību un gribu daudzināts būt." 4 Es savukārt nodomāju: es
velti esmu pūlējies, es lieki un ne par ko esmu šķiedis savu spēku; tomēr mana
taisnība ir pie Tā Kunga un mana alga mana Dieva rokā. 5 Tad Tas Kungs teica -
Viņš, kas mani no mātes miesām izredzējis par Savu kalpu, lai es atgrieztu pie
Viņa Jēkabu un pulcinātu ap Viņu Israēlu, - es tiešām esmu pagodināts Tā Kunga
acīs, un mans Dievs ir mans stiprums, - 6 un tad Viņš teica: "Tas ir par
maz, ka tu esi Mans kalps, lai atjaunotu Jēkaba ciltis un atvestu atpakaļ
izglābtos Israēla bērnus. Nē! Es padaru tevi arī par gaismu citām tautām, ka tu
būtu Manas pestīšanas nesējs līdz pasaules galam." 7 Tā saka Tas Kungs,
Israēla Pestītājs, viņa Svētais, nicinātai dvēselei, novārtā liktai tautai un
apspiedēju kalpam: "Ķēniņi to redzēs un piecelsies, un lielkungi zemosies
Tā Kunga dēļ, jo Viņš ir uzticīgs, Israēla Svētā dēļ, kas tevi
izredzējis."
Acta
13:13-2613 Izbraukuši no Pafas, Pāvils ar pavadoņiem nonāca Pamfīlijas Pergā,
bet Jānis, nošķīries no tiem, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi. 14 No Pergas
iedami tālāk, viņi nonāca Pisidijas Antiohijā un, sabatā iegājuši sinagogā,
apsēdās. 15 Pēc bauslības un praviešu nolasīšanas sinagogas priekšnieki sūtīja
pie viņiem, sacīdami: "Brāļi, ja jums ir kādi pamācīgi vārdi ļaudīm, tad
runājiet!" 16 Pāvils piecēlās un ar roku mājis, sacīja: "Israēlieši
un jūs, dievbijīgie, klausaities! 17 Israēla tautas Dievs mūsu tēvus ir
izredzējis un tautu paaugstinājis svešumā Ēģiptes zemē un no turienes ar
paceltu roku tos izvedis. 18 Tuksnesī Viņš tos uzturējis ap četrdesmit gadu, 19
izdeldējis septiņas tautas Kānaānas zemē un viņiem zemi devis īpašumā. 20 Ap
četri simti piecdesmit gadu pēc tam Viņš deva soģus līdz pravietim Samuēlam. 21
Tad viņi lūdza ķēniņu, un Dievs viņiem deva Saulu, Kīša dēlu, vīru no Benjamīna
cilts, četrdesmit gadu; 22 un, to atmetis, Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu;
tam Viņš arī liecinādams sacīja: Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, vīru pēc
Sava prāta, kas darīs visu, ko Es gribu. 23 No viņa pēcnācējiem Dievs, kā
solījis, Israēlam sūtījis Pestītāju Jēzu. 24 Pirms Viņa atnākšanas Jānis visai
Israēla tautai bija sludinājis grēku nožēlas kristību. 25 Savu mūža darbu
pabeidzis, Jānis sacīja: es neesmu tas, par ko jūs mani turat; bet viens nāks
pēc manis, kam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt. 26 Brāļi, Ābrahāma
cilts bērni, un jūs, kas bīstaties Dieva, mums šis pestīšanas vārds ir sūtīts.
Lk
1:57-68,8057 Kad Elizabetei laiks pienāca dzemdēt, viņa dzemdēja dēlu. 58 Un
viņas kaimiņi un radi, dzirdējuši, ka Tas Kungs lielu žēlastību tai bija
parādījis, priecājās līdz ar viņu. 59 Astotajā dienā tie sanāca bērniņu
apgraizīt un gribēja to saukt tēva vārdā par Cahariju. 60 Bet viņa māte
atbildēja un sacīja: "Nē, to būs saukt Jāni." 61 Tad tie viņai
sacīja: "Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds." 62 Un tie prasīja
ar zīmēm no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauktu. 63 Tas, galdiņu
prasījis, rakstīja: "Viņa vārds ir Jānis." Par to visi brīnījās. 64
Un tūdaļ viņa mute atdarījās un viņa mēle atraisījās, un tas runāja, Dievu
slavēdams. 65 Tad izbailes uzgāja visiem kaimiņiem, un visā Jūdejas kalnājā
runāja par šīm lietām. 66 Un visi, kas to dzirdēja, to paturēja sirdī un
sacīja: "Kas būs ar šo bērniņu?" Jo Tā Kunga roka bija ar viņu. 67 Un
viņa tēvs Caharija tapa Svētā Gara pilns, pravietoja un sacīja: 68
"Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo Tas piemeklējis Savus ļaudis un
tiem gādājis pestīšanu 69 un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida
namā, 70 kā tas sendienās solī`jis ar Savu svēto praviešu muti: 71 mūs pestīt
no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokām, kas mūs ienīst, 72 parādīt žēlastību
mūsu tēviem un pieminēt Savu svēto derību, 73 un dot mums stipro solījumu, ko
Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahāmam, 74 ka mēs no savu ienaidnieku rokām
pestīti, Viņam bezbailīgi kalpotu 75 svētumā un taisnībā Viņa priekšā visas
mūža dienas. 76 Un tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstākā pravieti, jo tu iesi Tā
Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus, 77 dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz
grēku piedošanu 78 mūsu Dieva sirsnīgās žēlastības dēļ, ar ko auseklis no
augšienes mūs uzlūkojis, 79 lai spīdētu tiem, kas mīt tumsībā un nāves ēnā, un
atgrieztu mūsu soļus uz miera ceļu." 80 Un bērniņš auga un garā
stiprinājās un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tam bija stāties Israēla
ļaužu priekšā.
a. Antifonija
Sataisiet tam Kungam ceļu. Alleluja! Un dariet
līdzenas viņa tekas. Alleluja!
Sprediķa audioieraksts
|
