Septītā svētdiena pēc Vasarsvētkiem Proper 10
Evaņģēlija
pants Ps104:24 Cik lieli ir tavi darbi, ak, Kungs!
Cik daudz ir to, un
tos visus tu esi ar gudrību radījis; Zeme ir tavu radījumu pilna. DIENAS
LOZUNGS Patiešām, Viņš mīl tautas! (5Moz 33:3) Mēs mīlam, jo Viņš ir mūs
pirmais mīlējis. (1Jņ 4:19)
Jl 3:1-5a1
Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu
meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet
jaunie redzēs parādības. 2 Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tais pašās
dienās Savu Garu. 3 Es parādīšu brīnuma zīmes pie debesīm un virs zemes: asinis
un uguni, un dūmu mākoņus; 4 saule pārvērtīsies tumsībā un mēness asinīs, pirms
nāks Tā Kunga lielā un briesmīgā diena. 5 Tad notiks, ka izglābs sevi ikviens,
kas piesauks Tā Kunga Vārdu.
Rm 6:19-2319 Es runāju cilvēcīgi
jūsu cilvēcīgās vājības dēļ, jo, tāpat kā jūs senāk savus locekļus bijāt
nodevuši par vergiem netikumībai un netaisnībai, kalpodami netaisnībai, tā tagad
nododiet savus locekļus par kalpiem taisnībai, lai kļūtu svēti. 20 Jo, kamēr
jūs bijāt grēka vergi, jūs neklausījāt taisnībai. 21 Kādi bija jūsu toreizējās
dzīves augļi? Tādi, par kuriem jums tagad jākaunas! Viņu gals ir nāve! 22 Bet
tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem,
jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals - mūžīga dzīvība. 23 Tātad grēka alga
ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
Mt 7:15-2115 Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju
drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. 16 No viņu augļiem jums tos būs
pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? 17 Tā katrs labs
koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. 18 Labs koks nevar
nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. 19 Katrs koks, kas
nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. 20 Tāpēc no viņu augļiem
jums tos būs pazīt. 21 Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! - ieies
Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.
Ec 13: Kungs. 9 Es pacelšu Savu roku, un tā kritīs uz tiem praviešiem,
kas redz viltus parādības un pravieto melus. Tiem nebūs būt Manas tautas
draudzē, tiem nebūs būt ierakstītiem Israēla nama cilts grāmatā un tiem nebūs
atgriezties Israēla zemē, lai jūs atzītu, ka Es esmu Dievs Tas Kungs. 10 Tādēļ,
jā, tādēļ, ka tie maldina Manu tautu, sacīdami: miers, kad nav miera, un, kad
tauta uzceļ sienu, tad tie to tikai apmet ar kaļķiem. 11 Saki šiem apmetējiem:
tā sabruks! - Kad nāks stiprs lietus un Es likšu krist lieliem krusas gabaliem,
un plosīsies viesulis, 12 tad siena sabruks, un jums zobgalīgi jautās: kur tad
nu palika jūsu kaļķu apmetums? 13 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: Es sūtīšu dusmās
viesuli un Savā bardzībā stipru lietu, un Savā dusmu karstumā krusas gabalus,
lai tie visu iznīcina. 14 Es saārdīšu sienu, ko jūs apmetāt ar kaļķiem, Es to
nogāzīšu pie zemes, ka tās pamati top redzami. Kad tā kritīs, arī jūs aiziesit
bojā zem drupām, lai jūs beidzot atzītu, ka Es esmu Tas Kungs. 15 Kad Es tad
būšu izlējis Savas dusmas pār to sienu un pār tiem, kas to apmeta ar kaļķiem,
tad ļaudis jums sacīs: tur nav vairs ne sienas, nedz arī to, kas viņu apmeta ar
kaļķiem, - 16 nav vairs Israēla praviešu, kuri pravietoja Jeruzālemei un skatīja
tai miera parādības, kaut arī miera nebija, saka Dievs Tas Kungs, 17 tu,
cilvēka bērns, griez savu vaigu pret savas tautas meitām, kuras pēc savām
iedomām pravieto; sludini pret tām. 18 Un saki: tā saka Dievs Tas Kungs: vai
tām sievām, kas šuj burvju apsējus katrai roku locītavai un izgatavo katra
lieluma galvassedziņas, lai gūstītu dvēseles! Jūs gūstāt dvēseles, kas pieder
Manai tautai; un savas dvēseles jūs gribat paturēt dzīvas? 19 Jūs laupāt Man
svētumu Manas tautas acīs par kādām saujām miežu un par kādiem kumosiem maizes
un nokaujat dvēseles, kurām nebija mirt, un paturat dzīvas tās dvēseles, kurām
nebija dzīvot, stāstīdamas melus Manai tautai, kas melus labprāt arī uzklausa.
20 Tādēļ Dievs Tas Kungs saka tā: Es celšos pret jūsu burvju apsējiem, ar ko
jūs gūstāt dvēseles kā putnus. Es jums tos izraušu no rokām un tās dvēseles,
kuras jūs gūstāt, Es palaidīšu vaļā kā putnus. 21 Un Es saplēsīšu jūsu
galvassedziņas un atsvabināšu Savu tautu no jūsu rokām. Tā vairs nebūs jūsu
rokā par laupījumu, un jums būs atzīt, ka Es esmu Tas Kungs.
Lk 6:9 Es pacelšu Savu roku, un tā kritīs uz tiem praviešiem, kas redz
viltus parādības un pravieto melus. Tiem nebūs būt Manas tautas draudzē, tiem
nebūs būt ierakstītiem Israēla nama cilts grāmatā un tiem nebūs atgriezties
Israēla zemē, lai jūs atzītu, ka Es esmu Dievs Tas Kungs. 10 Tādēļ, jā, tādēļ,
ka tie maldina Manu tautu, sacīdami: miers, kad nav miera, un, kad tauta uzceļ
sienu, tad tie to tikai apmet ar kaļķiem. 11 Saki šiem apmetējiem: tā sabruks!
- Kad nāks stiprs lietus un Es likšu krist lieliem krusas gabaliem, un
plosīsies viesulis, 12 tad siena sabruks, un jums zobgalīgi jautās: kur tad nu
palika jūsu kaļķu apmetums? 13 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: Es sūtīšu dusmās
viesuli un Savā bardzībā stipru lietu, un Savā dusmu karstumā krusas gabalus,
lai tie visu iznīcina. 14 Es saārdīšu sienu, ko jūs apmetāt ar kaļķiem, Es to
nogāzīšu pie zemes, ka tās pamati top redzami. Kad tā kritīs, arī jūs aiziesit
bojā zem drupām, lai jūs beidzot atzītu, ka Es esmu Tas Kungs. 15 Kad Es tad
būšu izlējis Savas dusmas pār to sienu un pār tiem, kas to apmeta ar kaļķiem,
tad ļaudis jums sacīs: tur nav vairs ne sienas, nedz arī to, kas viņu apmeta ar
kaļķiem, - 16 nav vairs Israēla praviešu, kuri pravietoja Jeruzālemei un
skatīja tai miera parādības, kaut arī miera nebija, saka Dievs Tas Kungs, 17
tu, cilvēka bērns, griez savu vaigu pret savas tautas meitām, kuras pēc savām
iedomām pravieto; sludini pret tām. 18 Un saki: tā saka Dievs Tas Kungs: vai
tām sievām, kas šuj burvju apsējus katrai roku locītavai un izgatavo katra
lieluma galvassedziņas, lai gūstītu dvēseles! Jūs gūstāt dvēseles, kas pieder
Manai tautai; un savas dvēseles jūs gribat paturēt dzīvas? 19 Jūs laupāt Man
svētumu Manas tautas acīs par kādām saujām miežu un par kādiem kumosiem maizes
un nokaujat dvēseles, kurām nebija mirt, un paturat dzīvas tās dvēseles, kurām
nebija dzīvot, stāstīdamas melus Manai tautai, kas melus labprāt arī uzklausa.
20 Tādēļ Dievs Tas Kungs saka tā: Es celšos pret jūsu burvju apsējiem, ar ko
jūs gūstāt dvēseles kā putnus. Es jums tos izraušu no rokām un tās dvēseles,
kuras jūs gūstāt, Es palaidīšu vaļā kā putnus. 21 Un Es saplēsīšu jūsu
galvassedziņas un atsvabināšu Savu tautu no jūsu rokām. Tā vairs nebūs jūsu
rokā par laupījumu, un jums būs atzīt, ka Es esmu Tas Kungs.
Sprediķa audioieraksts
|