Vienpadsmitā
svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Proper 14
1 Ķēn 19:4-84 Bet pats viņš vienas dienas gājumu devās uz tuksnesi un
apsēdās zem paegļa krūma, un viņš savā dvēselē vēlējās mirt. Un viņš sacīja:
"Nu ir gana, Kungs, ņem manu dvēseli, jo es neesmu labāks kā mani tēvi."
5 Un viņš apgūlās un aizmiga zem kāda tuksneša krūma, bet te, redzi, eņģelis
stāvēja viņa priekšā, un tas viņam sacīja: "Celies un ēd." 6 Un viņš
raudzījās, un redzi, pie viņa galvgaļa bija plācenis, kas cepts uz karstām
oglēm, un apaļa krūze ar ūdeni; un viņš ēda un dzēra un apgūlās. 7 Un Tā Kunga eņģelis
atnāca pie viņa otru reizi, pieskārās viņam un sacīja: "Celies un ēd, jo
garš ceļš tev ir priekšā." 8 Un viņš cēlās, ēda un dzēra un gāja,
stiprinājies ar šo ēdienu, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva
kalnam Horebam.
Ef 4:25-5:225 Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar
savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi. 26 Dusmās neapgrēkojieties: lai saule
nenoriet, jums dusmojoties, 27 un nedodiet vietu velnam. 28 Kas zadzis, lai
vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu,
lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā. 29 No jūsu mutes lai nenāk neviens
nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.
30 Un neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.
31 Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra
ļaunprātība lai ir tālu no jums. 32 Bet esiet cits pret citu laipni un
žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis. 1
Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni 2 un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs
mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu.
Jņ 6:35,41-5135 Jēzus sacīja viņiem: "ES ESMU dzīvības maize. Kas
pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam. 36 Bet Es
jums to esmu sacījis: jūs to esat redzējuši, bet neticat. 37 Katrs, ko Tēvs Man
dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu. 38 Jo Es
esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani
sūtījis, 39 bet tā ir Mana sūtītāja griba, lai no visa, ko Viņš Man devis, Es
nenieka nezaudētu, bet to celtu augšā - pastarā dienā. 40 Jo tāda ir Mana Tēva
griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība un Es
viņu celtu augšā pastarā dienā." 41 Tad jūdi sāka kurnēt par Viņu, ka Viņš
bija sacījis: Es esmu maize, kas no debesīm nākusi, - 42 un sacīja: "Vai
Šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kā tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad nu Viņš saka:
Es esmu nācis no debesīm." 43 Bet Jēzus atbildēja viņiem: "Nekurniet
savā starpā! 44 Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani
sūtījis, un Es viņu celšu augšā pastarā dienā. 45 Ir rakstīts praviešos: un tie
visi būs Dieva mācīti. - Ikviens, kas Tēvu ir dzirdējis un no Viņa mācījies,
nāk pie Manis. 46 Nevis it kā kāds Tēvu būtu redzējis kā vien Tas, kas no Tēva
nācis. Tas Tēvu ir redzējis. 47 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir
mūžīgā dzīvība. 48 ES ESMU dzīvības maize. 49 Jūsu tēvi ir ēduši mannu
tuksnesī, bet ir nomiruši. 50 Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas
no viņas ēd, nemirst. 51 Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs
no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota
par pasaules dzīvību."
Sprediķa audioieraksts
|
