Sešpadsmitā
svētdiena pēc Vasarsvētkiem Proper 19
Jes 50:4-9a4 Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu
uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina
manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis. 5 Tas Kungs atvēra man
ausis, un es neatteicos un neatkāpos. 6 Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani
sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es
neapslēpu paļām un spļāvieniem. 7 Bet Dievs Tas Kungs man palīdz, tādēļ es
nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, ka
nepalikšu kaunā. 8 Tiešām, tuvu man ir Viņš, kas mani attaisno. Kas tiesāsies
ar mani? Lai nāk, mēs stāsimies kopā tiesas priekšā! Kas grib apšaubīt manas
tiesības? Lai viņš panāk šurp! 9 Redzi, Dievs Tas Kungs man palīdz; kas atzīs
mani par vainīgu?
Jk 3:1-121 Netopiet, mani brāļi, daudzi par mācītājiem, zinādami, ka
mēs nāksim grūtākā tiesā; 2 jo mēs visi daudzējādi klūpam. Ja kāds vārdā
neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu. 3 Ja zirgiem liekam
iemauktus mutē, lai tos darītu sev paklausīgus, mēs valdām līdz arī visu viņu
augumu. 4 Lūk, arī laivas, lai gan tās ir tik lielas, un skarbi vēji tās mētā,
jo sīka stūre tās vada, kurp tiecas vadītājs. 5 Tāpat arī mēle ir mazs loceklis
un veic lielas lietas. Redzi, kāda maza uguns iededzina kādu lielu mežu! 6 Un
arī mēle ir kā uguns, netaisnības pasaule, mēle ir likta starp mūsu locekļiem,
tā apgāna visu miesu un aizdedzina dzīves ritumu, jo pati ir elles
aizdedzināta. 7 Jo katras sugas zvēru un putnu, rāpuļu un jūras dzīvnieku dabu
savalda un ir savaldījusi cilvēka daba; 8 bet mēli neviens cilvēks nevar
savaldīt: nemitīgs ļaunums, pilns nāvējošas indes. 9 Ar viņu mēs slavējam To
Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus. 10 No
tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt! 11
Vai arī avots izverd no vienas mutes saldu un rūgtu? 12 Vai, mani brāļi, vīģes
koks var nest eļļas koka augļus un vīnakoks vīģes? Tāpat arī sāļš avots nevar
dot saldu ūdeni.
Mk 8:27-3827
Un Jēzus un Viņa mācekļi izgāja uz Filipa Cēzarejas ciemiem un vaicāja Saviem
mācekļiem ceļā, tiem sacīdams: "Ko ļaudis saka Mani esam?" 28 Bet tie
Viņam atbildēja, sacīdami: Tu esot Jānis Kristītājs; un citi: tu esot Ēlija;
vēl citi: viens no praviešiem. 29 Un Viņš tiem sacīja: "Bet jūs, ko jūs
sakāt Mani esam?" Bet Pēteris, atbildēdams uz to, sacīja: "Tu esi
Kristus." 30 Un Viņš tiem stipri piekodināja, lai nevienam par Viņu neko
nesaka. 31 Un Viņš sāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam daudz būs ciest un vecaju
un augsto priesteru, un rakstu mācītāju atmestam tapt, un tapt nokautam un pēc
trim dienām augšāmcelties. 32 Un Viņš runāja šo vārdu pilnīgi atklāti. Un Pēteris,
Viņu savrup vedis, iesāka Viņu apsaukt. 33 Bet Viņš, atgriezdamies un Savus
mācekļus uzlūkodams, apsauca Pēteri, sacīdams: "Atkāpies no Manis, sātan!
Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku prāta." 34 Un, pieaicinājis ļaudis
līdz ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: "Kas Man grib nākt pakaļ,
tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ. 35 Jo,
kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un
evaņģēlija dēļ, tas to izglābs. 36 Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto
visu pasauli un zaudē savu dvēseli? 37 Jeb ko cilvēks var dot par savas
dvēseles atpirkšanu? 38 Jo, kas Manis un Manu vārdu dēļ kaunas šai laulību
pārkāpējā un grēcīgā ciltī, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš
nāks ar svētiem eņģeļiem Sava Tēva godībā."
Sprediķa audioieraksts
|
