Proper 21
4 Moz 11:4-6,10-16,24-29; 4 Un pulks visādu salašņu, kas bija viņu
vidū, kļuva stipri kārīgi; tad arī Israēla bērni pēc sava bijušā paraduma sāka
raudāt un vaimanāt: "Kas mums dos ēst gaļu? 5 Mēs atceramies tās zivis, ko
mēs Ēģiptes zemē par velti ēdām, gurķus, melones, lokus, sīpolus un ķiplokus. 6
Tagad mūsu dvēsele ir pagalam iztvīkusi, jo nav nekā cita kā vien manna mūsu
acu priekšā!" 7 Bet manna bija līdzīga koriandra sēklām, un tās spīdums
bija kā berilija mirga. 8 Un ļaudis skrēja šurpu turpu un to salasīja; viņi to
samala starp diviem akmeņiem vai sasmalcināja to, sagrūžot piestā, un vārīja to
podos un cepa no tās plāceņus; bet tās smarža bija kā olīvkoku eļļas smarža. 9
Un, kad naktī pār nometni nokrita rasa, tad nokrita arī manna. 10 Un, kad nu
Mozus dzirdēja tautu visās ģimenēs raudam, ikvienu savas telts priekšā, tad Tā
Kunga dusmas iekvēlojās karsti, un arī Mozum tā lieta izlikās ļauna. 11 Un
Mozus runāja ar To Kungu un sacīja: "Kāpēc Tu Savam kalpam esi sagādājis
tādu grūtumu? Un kādēļ es neesmu atradis Tavās acīs žēlastību, ka Tu esi licis
visas tautas nastu uz maniem pleciem? 12 Vai tad es esmu savās miesās iznesis
visu šo tautu? Vai arī es būtu tos dzemdējis, ka Tu man saki: nes tos pie savas
krūts, kā zīdītāja nes savu zīdāmo bērnu, uz zemi, ko ar zvērestu Es esmu
apsolījis jūsu tēviem. 13 Kur lai es ņemu gaļu, ko šai tautai celt priekšā? Jo
tie raud manā priekšā, sacīdami: dod mums ēst gaļu! 14 Es viens pats nevaru
nest visu šo tautu, jo tas man ir pārāk smagi! 15 Un, ja Tu ar mani tā gribi
darīt, tad labāk nokauj mani, ja es tikai esmu atradis žēlastību Tavās acīs, un
neliec man ilgāk redzēt manu nelaimi!" 16 Un Tas Kungs sacīja Mozum:
"Sapulcini Man septiņdesmit vīrus no Israēla vecaju vidus, par kuriem tu
zini, ka tie ir tautas vecaji un viņu ierēdņi; un tad ved tos pie Saiešanas
telts, un lai tur viņi nostājas kopā ar tevi. 17 Tad Es nonākšu un ar tevi tur
runāšu, un no tā Gara, kāds ir tev, Es ņemšu un likšu to viņos, un viņiem būs
nest kopā ar tevi tautas nastas, lai tev nav vienam pašam viss jānes. 18 Bet
tautai saki: dariet sevi svētus rītdienai! Tad jūs ēdīsit gaļu, jo jūs esat Tā
Kunga ausīs gaudušies, sacīdami: kas dos mums ēst gaļu? Mums tik labi klājās
Ēģiptes zemē! - Tāpēc Tas Kungs jums dos ēst gaļu, un jūs to baudīsit. 19 Jūs
to neēdīsit vienu, nedz divas dienas, nedz piecas dienas, nedz desmit dienas un
nedz arī divdesmit dienas, 20 nē, bet veselu mēnesi, tiekāms tā jums caur nāsīm
izies un galīgi apniks, tāpēc ka jūs To Kungu esat atmetuši, kas ir jūsu vidū,
un esat Viņa priekšā raudājuši, sacīdami: kāpēc mēs esam iznākuši no Ēģiptes
zemes?" 21 Un Mozus sacīja: "Seši simti tūkstošu kājnieku ir tautā,
kuras vidū es atrodos, bet Tu esi sacījis: Es tiem došu gaļu, un tie to ēdīs
veselu mēnesi! 22 Vai tad kāds sīklopus un liellopus varēs viņu vajadzībām
nokaut, ka viņiem pietiktu? Jeb vai visas jūras zivis būs sapulcināt, lai
viņiem to būtu pietiekami?" 23 Bet Tas Kungs sacīja Mozum: "Vai tad
Tā Kunga roka ir kļuvusi īsāka? Tagad tu redzēsi, vai piepildīsies Mani vārdi
vai ne!" 24 Un Mozus izgāja pie tautas, un viņš tiem atstāstīja Tā Kunga
vārdus; tad viņš sapulcināja septiņdesmit vīrus no tautas vecajiem un novietoja
tos visapkārt teltij. 25 Un Tas Kungs nonāca mākonī un uz to runāja un ņēma no
Gara, kas bija viņā, un lika to septiņdesmit vecajos, un notika, kad Gars tajos
palika, tad tie runāja kā pravieši, bet pēc tam vairs ne. 26 Bet divi vīri bija
palikuši nometnē, tā viena vārds bija Eldads, bet tā otra - Medads; un arī
viņos palika Gars, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, bet viņi nebija
izgājuši ārā no savām teltīm, un tomēr nometnē tie runāja kā pravieši. 27 Un
tad kāds zēns tecēja un ziņoja Mozum, sacīdams: "Eldads un Medads nometnē
runā kā pravieši!" 28 Tad Jozua, Nūna dēls, Mozus palīgs, viens no viņa
izraudzītiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: "Mozu, mans kungs, aizliedz
tiem!" 29 Tad Mozus tam atbildēja: "Vai tu esi manu tiesību
aizstāvis? Ak, kaut Tā Kunga tauta visa būtu pravieši, un kaut Tas Kungs Savu
Garu pār viņiem visiem dotu!"
Jēk 5:13-20; 13 Ja kāds starp jums ir cietējs, lai viņš lūdz Dievu; ja
kādam ir priecīgs prāts, lai viņš dzied slavas dziesmas. 14 Ja kāds starp jums
ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par
viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. 15 Un ticīga lūgšana izglābs slimo,
un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots. 16
Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat
dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā. 17 Elija
bija cilvēks, līdzīgs mums, bet lūgdams lūdza, lai lietus nelītu, un nelija
virs zemes trīs gadus un sešus mēnešus. 18 Un atkal viņš lūdza Dievu, un
debesis deva lietu, un zeme nesa savu augli. 19 Mani brāļi, ja kāds jūsu starpā
nomaldījies no patiesības un kāds viņu atgriež, 20 ziniet, ka tas, kas ir
atgriezis grēcinieku no viņa maldu ceļa, izglābs tā dvēseli no nāves un apklās
grēku pulku.
Mk 9:38-5038 Jānis Viņam sacīja: "Mācītāj, mēs kādu redzējām Tavā
Vārdā izdzenam ļaunus garus. Tas neturas pie mums, un mēs tam to esam lieguši,
tāpēc ka tas neturas pie mums." 39 Bet Jēzus sacīja: "Neliedziet
viņam, jo neviens nedara brīnumu Manā Vārdā, kas tūdaļ par Mani varētu runāt
ļaunu. 40 Jo, kas nav pret mums, tas ir ar mums. 41 Jo, ja kāds jūs dzirdinās
ar kausu ūdens tāpēc, ka jūs Kristum piederat, patiesi Es jums saku: tam viņa
alga nezudīs. 42 Un, ja kāds apgrēcina kādu no šiem mazajiem, kas tic uz Mani,
tam būtu labāk, ja tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrā. 43
Vai, ja tevi tava roka apgrēcina, nocērt to; tev labāk kā kroplim ieiet
dzīvībā, nekā ar divām rokām noiet ellē, neizdzēšamā ugunī. 44 Kur viņu tārps
nemirst un uguns neizdziest. 45 Un, ja tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to;
tev ir labāk, ka tu tizls noej dzīvībā, nekā kad tev ir divas kājas, un tu topi
mests ellē. 46 Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest. 47 Un, ja tava acs
tevi apgrēcina, izrauj to; tev ir labāk ar vienu aci ieiet Dieva valstībā, nekā
kad tev ir divas acis, un tu topi iemests ellē. 48 Kur viņu tārps nemirst un
uguns neizdziest. 49 Jo ikviens ugunī taps sālīts. 50 Sāls ir laba lieta, bet,
ja sāls tapusi nesālīga, ar ko tad jūs to darīsit derīgu? Turiet sāli sevī un
turiet mieru savā starpā."
Sprediķa audioieraksts
|
