Divdesmit ceturtā svētdiena pēc Vasarsvētkiem
No dziļumiem es piesaucu, Kungs, tevi: "Ak
Kungs, klausi manu balsi!" Tu mūs izglāb no mūsu ienaidniekiem, Tavam
vārdam pateicamies mūžīgi.
1Ķēn17:8-16; 8 Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams: 9
"Celies un dodies uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un apmeties tur; Es,
lūk, pavēlēšu kādai atraitnei tur tevi apgādāt ar uzturu." 10 Un viņš
cēlās un nogāja uz Sareptu. Kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, redzi, tur
atradās sieva, kas bija atraitne. Un tā lasīja žagarus, bet viņš to uzrunāja un
sacīja: "Atnes man mazliet ūdens kādā traukā, ko padzerties!" 11 Un
tā aizgāja, lai to atnestu. Un viņš tai sauca, sacīdams: "Atnes, lūdzu, ar
savu roku man arī kumosu maizes!" 12 Bet viņa sacīja: "Tik tiešām, ka
Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, bet man ir tikai plācenis un tīnē viena
vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu, un mazliet eļļas apaļā krūzē, un
raugi, es esmu salasījusi kādus žagariņus un taisos visu sev un savam dēlam
sagatavot, un pēc tam kad mēs to paši būsim baudījuši, tad arī mums būs
jāmirst." 13 Un Elija tai sacīja: "Nebīsties, ej un gatavo, kā esi
sacījusi, bet, lūdzu, iztaisi arī man mazu plāceni pašā sākumā un liec to
iznest man ārā. Bet savām un sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk, 14 jo tā ir
sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē
nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos lietu virs zemes." 15
Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat
arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku. 16 Bet milti tīnē neizsīka un eļļas
apaļā krūzē nepietrūka, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis.
Ebr9:24-28; 24 Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās
attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā, 25
nevis lai Sevi bieži upurētu, kā priesteris ik gadus ieiet svētnīcā ar svešām
asinīm, 26 citādi Viņam būtu pienācies bieži ciest no pasaules iesākuma. Bet
tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, lai iznīcinātu grēku, Sevi
upurējot. 27 Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa, 28 tā
arī Kristus, vienreiz upurēts daudzu cilvēku grēkus atņemt neatkarīgi no grēka,
tiks otrreiz redzams par pestīšanu tiem, kas Viņu gaida.
Mk12:38-44; 38 Un Viņš Savā mācībā sacīja: "Sargaities no rakstu
mācītājiem, kam tīk garos svārkos staigāt un tirgus laukumos tapt sveicinātiem 39
un sinagogās sēdēt pirmajās vietās un goda vietās viesībās, 40 kas aprij atraitņu
namus un liekulībā tur garas lūgšanas. Šie dabūs jo grūtu sodu." 41 Un
Jēzus nosēdās ziedojumu šķirstam pretī un skatījās, kā ļaudis naudu meta
šķirstā; un daudz bagātu iemeta daudz. 42 Un kāda nabaga atraitne nāca un
iemeta divi artavas, tas ir viens kvadrants. 43 Un Viņš pieaicināja Savus
mācekļus un tiem sacīja: "Patiesi Es jums saku: šī nabaga atraitne vairāk
ir iemetusi nekā visi, kas ziedojumus šķirstā ir metuši. 44 Jo visi no savas
pārpilnības ir metuši; bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu, kas tai
bija, visu savu padomu."
Sprediķa audioieraksts
|
