Vecgads
Māc 3:1-13; 1 Viss savā reizē un savs laiks ik
lietai zem debess: 2 laiks dzimt un laiks mirt, laiks stādīt un laiks plūkt
stādus, 3 laiks nokaut un laiks dziedināt, laiks graut un laiks celt, 4 laiks
raudāt un laiks smiet, laiks sērot un laiks diet, 5 laiks akmeņus mest un laiks
akmeņus vākt, laiks apskaut un laiks bēgt no skavām, 6 laiks meklēt un laiks
zaudēt, laiks glabāt un laiks sviest prom, 7 laiks saplēst un laiks šūt, laiks
klusēt un laiks runāt, 8 laiks mīlēt un laiks nīst, laiks karam un laiks
mieram. 9 Kas tiek darītājam no viņa pūlēm?
Dieva dotais uzdevums un dāvana 10 Es redzēju, kādu amatu Dievs uzlicis
cilvēkbērniem nopūlēties. 11 Visu viņš darījis jauku tā īstajā laikā! Pat
mūžību viņš tiem ielicis sirdī – vien neatklāt cilvēkam darbus, ko Dievs
darījis no iesākuma līdz galam. 12 Zinu, ka nekas tiem nav labāk kā līksmot un
priecāties, kamēr tie dzīvo. 13 Un, ja cilvēks ēd, dzer un rod prieku visos
savos pūliņos, tad tā ir Dieva dāvana. 14
Zinu, ka viss, ko Dievs dara, pastāvēs mūžam, tam nevar ne pielikt, ne atņemt –
Dievs tā ir darījis, lai tie bīstas viņa. 15 Kas ir bijis, jau atkal ir; kas
būs, jau ir bijis – un Dievs lūko pēc pagājušā.
Atkl 21:1-6a; 1 Tad es ieraudzīju jaunas debesis
un jaunu zemi, jo pirmās debesis un pirmā zeme bija zudušas un jūras vairs
nebija. 2 Es ieraudzīju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm,
no Dieva, kā līgavu, sapostu un izrotātu savam vīram. 3 Es dzirdēju varenu
balsi atskanam no troņa: redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, un viņš mājos
kopā ar viņiem, un viņi būs viņa tauta, pats Dievs būs ar viņiem un būs viņu
Dievs. 4 Un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs,
nedz bēdu, nedz vaimanu, nedz sāpju vairs nebūs, jo viss bijušais ir pagājis. 5
Tas, kas sēdēja tronī, teica: "Redzi, es visu daru jaunu. Tad viņš teica:
raksti, jo šis vēstījums ir uzticams un patiess." 6 Un viņš man sacīja:
"Tas ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es došu
izslāpušajam dzert bez maksas no dzīvā ūdens avota.
Mt 25:31-46; 31 Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā
un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs savā godības tronī 32 un visas
tautas tiks savestas viņa priekšā. Viņš tās šķirs, kā gans nošķir avis no
āžiem, 33 un nostādīs avis sev pa labo roku, bet āžus pa kreiso. 34 Tad Ķēniņš
sacīs tiem, kas pa labi: jūs, mana Tēva svētītie, nāciet, iemantojiet Valstību,
kas jums sagatavota kopš pasaules radīšanas! 35 Jo es biju izsalcis, un jūs
devāt man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un
jūs mani uzņēmāt. 36 Es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs
mani apraudzījāt, es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis. 37 Tad taisnie viņam
jautās: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu un esam devuši ēst? Vai
izslāpušu un esam devuši dzert? 38 Kad mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un
uzņēmuši? Vai kailu un esam apģērbuši? 39 Kad mēs esam tevi redzējuši slimu vai
cietumā un esam nākuši pie tevis? 40 Un Ķēniņš tiem atbildēs: patiesi es jums
saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem,
jūs esat man darījuši. 41 Tad viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: ejiet prom no
manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sagatavota velnam un viņa eņģeļiem! 42
Jo es biju izsalcis, un jūs nedevāt man ēst, es biju izslāpis, un jūs nedevāt
man dzert. 43 Es biju svešinieks, un jūs mani neuzņēmāt. Es biju kails, un jūs
mani neapģērbāt; es biju slims un cietumā, bet jūs mani neapraudzījāt. 44 Tad
arī tie viņam jautās: Kungs, kad mēs tevi esam redzējuši izsalkušu vai izslāpušu,
vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam tev kalpojuši?
45 Viņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no
šiem vismazākajiem, to jūs neesat man darījuši, 46 un tie ieies mūžīgā
sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā."
Māc 3:1-13; 1 Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram
īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. 2 Savs laiks piedzimt,
savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. 3 Savs
laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un
savs laiks ko uzcelt. 4 Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot,
un savs laiks diet. 5 Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs
laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. 6 Savs laiks ir ko meklēt, un
savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest.
7 Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt,
un savs laiks runāt. 8 Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam,
un savs laiks mieram. 9 Bet kāds labums tad darītājam no visām savām pūlēm? 10
Es esmu dziļāk ieskatījies ciešanu pilnā uzdevumā, ko Dievs ir uzlicis cilvēku
bērniem, lai viņi ar to mocītos. 11 Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis,
pat arī Mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar
izprast Dieva darbu - ne tā iesākumu, ne galu. 12 Tā es atzinu, ka cilvēkiem
nav nekā labāka kā priecāties un labi justies savas dzīves laikā, pievienodams
tam tomēr atzinumu, 13 ka tā tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks, neraugoties uz
nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzer un nereti pat dzīvi arī bauda.
Atkl 21:1-6a; 1 Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā
debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. 2 Un es redzēju svēto
pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam
vīram greznotu līgavu. 3 Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām:
"Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs
Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. 4 Viņš nožāvēs visas asaras no viņu
acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas
bija, ir pagājis." 5 Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: "Redzi, visu
Es daru jaunu." Tad Viņš teica: "Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un
patiesi." 6 Un Viņš man sacīja: "Ir noticis. Es esmu Alfa un Omega,
Sākums un Gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota.
Mt 25:31-46 31 Bet, kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā un visi eņģeļi
līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs uz Sava godības krēsla. 32 Un visas tautas tiks
sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, 33 un
liks avis pa Savu labo, bet āžus pa kreiso roku. 34 Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas
pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas
jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. 35 Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani
paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks
un jūs esat Mani uzņēmuši. 36 Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju
slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie
Manis. 37 Tad taisnie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi
redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? 38
Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi
apģērbuši? 39 Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie
Tevis?
Sprediķa audioieraksts
|
