Ciešanu laika ceturtā svētdienaLaetare
Joz 5:9-12; Un
Kungs teica Jozuam:"Šodien es jums esmu novēlis Ēģiptes lāstu." To
vietu viņi nosauca par Gilgālu – tā tas ir līdz šai dienai. Pashas svētki pie Jērikas 10 Israēla dēli apmetās Gilgālā – mēneša četrpadsmitajā
dienā viņi Jērikas klajumos svinēja Pashas svētkus. 11 Nākamajā rītā pēc Pashas
svētkiem viņi ēda tās zemes augļus, neraudzētas maizes un graudus – tieši tajā
dienā. 12 Un nākamajā rītā, kad tie bija ēduši tās zemes augļus, izsīka
manna, un Israēla dēliem mannas vairs nebija, un togad tie ēda Kanaānas zemes
augļus.
2 Kor 5:16-21;
16 Tā ka no šā brīža mēs nevienu nepazīstam miesīgi; ja arī mēs Kristu pazinām
miesīgi, tagad vairs nepazīstam. 17 Tādēļ tas, kas ir Kristū, ir jauns
radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi – viss tapis jauns. 18 Viss ir no
Dieva, kas mūs ar sevi caur Kristu ir samierinājis un ir uzdevis mums šai
izlīgšanai kalpot. 19 Tādējādi Dievs Kristū pasauli samierina ar sevi un
nepieskaita cilvēkiem viņu pārkāpumus, un mūsos viņš ir ielicis izlīguma vēsti.
20 Kristus dēļ mēs esam sūtņi, it kā Dievs sauktu caur mums:Kristus dēļ mēs
lūdzam – saņemiet šo izlīgumu ar Dievu! 21 Viņu, kas grēku nepazina, viņš mūsu
dēļ padarīja par grēku, lai mēs viņā taptu par Dieva taisnību.
Lk 15:1-3,11
b-32 1 Daudzi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap viņu, lai viņu dzirdētu. 2
Farizeji un rakstu mācītāji kurnēja:"Šis pieņem grēciniekus un kopā ar
tiem ēd." 3 Bet viņš tiem sāka stāstīt līdzību: "Kādam vīram bija
divi dēli. 12 Jaunākais no tiem sacīja tēvam:tēvs, dod man īpašuma daļu, kas
man pienākas. Un tas sadalīja visu mantu starp viņiem. 13 Pēc nedaudz dienām
jaunākais dēls savāca visu un aizbrauca uz tālu zemi, un tur izšķieda savu
mantu, izlaidīgi dzīvodams. 14 Kad viņš visu bija iztērējis, tajā zemē izcēlās
liels bads, un viņš sāka ciest trūkumu. 15 Un viņš gāja un piemitinājās pie
viena tās zemes pilsoņa, un tas sūtīja to tīrumā cūkas ganīt. 16 Viņš kāroja
pieēsties mizu, ko cūkas ēda, bet neviens viņam tās nedeva. 17 Attapies viņš sacīja:cik
daudz algādžu ir manam tēvam, kuri pārpilnībā ēd maizi, bet es te mirstu badā.
18 Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam:tēvs, es esmu apgrēkojies
pret debesīm un pret tevi. 19 Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu.
Pieņem mani par vienu no saviem algādžiem! 20 Un viņš cēlās un gāja pie sava
tēva. Viņam vēl tālu esot, tēvs viņu ieraudzīja un iežēlojās par viņu, un,
pieskrējis klāt, krita viņam ap kaklu un skūpstīja. 21 Dēls viņam sacīja:tēvs,
es esmu apgrēkojies pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs saukties
par tavu dēlu. 22 Bet tēvs teica saviem kalpiem:ātri atnesiet vislabāko tērpu
un apģērbiet viņu, un velciet viņam pirkstā gredzenu un apavus kājās! 23 Vediet
baroto teļu, nokaujiet to, tad ēdīsim un priecāsimies! 24 Jo šis mans dēls bija
miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un nu ir atradies. – Un viņi sāka
līksmoties. 25 Bet vecākais dēls bija uz lauka. Kad viņš nāca un tuvojās mājai,
viņš izdzirdēja mūziku un dejas līksmību. 26 Piesaucis klāt vienu no kalpiem,
viņš vaicāja, kas tur notiek. 27 Tas viņam atbildēja:tavs brālis ir pārnācis,
un tavs tēvs ir licis nokaut baroto teļu, jo ir atguvis dēlu sveiku un veselu.
28 Tad viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā, bet viņa tēvs iznāca un mēģināja
to pierunāt. 29 Bet viņš atbildēja savam tēvam:redzi, tik daudz gadu es tev
kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavas pavēles, bet tu man pat kazlēnu neesi
devis, lai es ar draugiem palīksmotos. 30 Bet šis tavs dēls, kas tavu mantu
aprija, uzdzīvodams ar netiklēm, nu ir pārnācis mājās, un tu liki nokaut viņam
baroto teļu. 31 Bet viņš tam sacīja:dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss,
kas ir mans, ir arī tavs. 32 Bet ir jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs
brālis bija miris un ir atkal dzīvs, bija pazudis un atkal ir atradies."
Sprediķa audioieraksts
|
