Mājaslapa
2009.12.31 11:08
2009. gads mūsu 2009. gads mūsu draudzē ir bijis skaistiem notikumiem bagāts, un tas galvenokārt saistās ar trīs cilvēku vārdiem: Artūrs, Gatis un Andrejs, bet – visu pēc kārtas. Gads iesākās ļoti mierīgi, bet maija sākumā, kad valstī sākās runas par dižķibeli un tauta šo ķibeli sāka arī reāli izjust, mācītājs Agris un draudzes loceklis Artūrs Kripēns nāca ar priekšlikumu – jāremontē altāra telpa! Tā būtu visas draudzes desmitā tiesa. Nospriedām, ka būtu gan jāķeras klāt, jo iekštelpas nav remontu redzējušas no 1991. gada, bet... ne kasē, ne bankas kontā liekas naudas nav. Un kur ņemsim cilvēkus, kas veiks remontu? Tad Artūrs klusā balsī bilda, ka lielu naudu nevajadzēs, jo remontēs viņš pats, nauda būs vajadzīga tikai materiāliem un sastatnēm. Izdzirdējusi, ka altāra telpas remonts izmaksās tikai 75 latus, draudze sasparojās, un remonts sākās. Jūlija beigās altāra telpa bija izremontēta, materiāli tiešām izmaksāja tikai Artūra minēto summu, bet ļoti dārgas izrādījās sastatnes – lai noīrētu tās uz pusotru dienu, draudzei nācās šķirties no 95 latiem. Ikviena draudzes locekļa sirdi pildīja prieks un lepnums par skaisto altāra telpu, taču nu vēl vairāk bija redzams, cik ļoti nolaistā stāvoklī ir pati zāle.
Augusta vidū Artūrs izteicās, ka ir gatavs nokrāsot zāles pretējo sienu, lai skats uz altāri būtu acij tīkamāks. Draudze atkal sasparojās, un Artūrs varēja darbu turpināt. Divās nedēļās viņš paveica neiespējamo – viens pats, klusi un rāmi, pieķerdams klāt arī naktis, nokrāsoja ne tikai altāra daļas sienu, bet arī visas pārējās sienas un logu rāmjus. Pļaujas svētkus draudze sagaidīja gaišā telpā. Centāmies gan nemest skatu uz augšu, jo bija pilnīgi skaidrs, ka griestu remontu draudze “nepavilks” – sastatņu īre ir pārāk dārga un viens cilvēks tādu darbu nevar paveikt. Taču turpinājām lūgt, lai Dievs palīdz atrisināt šo problēmu. Un mūsu lūgšanas tika uzklausītas! 12. decembrī mūsu baznīcā bija paredzētas kāzas – savu līgavu vest pie altāra gatavojās Gatis Legzdiņš. Draudzei pilnīgi negaidot, viņš apmaksāja griestu remontu: materiālus, sastatnes un trīs cilvēku darbu. Remonts tika paveikts nedēļas laikā! Mums atlika tikai sasparoties kārtējai telpu tīrīšanas talkai pirms svētdienas dievkalpojuma.
Paldies Gatim! Paldies arī Artūram par viņa svētīgo darbu un šīs misijas turpinājumu –ir jau gandrīz atjaunotas kāpnes uz svētdienas skolas telpu un tiek remontēta arī priekštelpu. Darbi un domas par turpmāk veicamo tā vien rosās Artūra galvā.
Par Artūru un Gati viss izstāstīts, bet par Andreju ir pilnīgi cits stāsts! 2009. gadā draudze ir tikusi pie savas mājaslapas! Tas mums izmaksāja 240 latu, bet rezultāts ir šīs naudas vērts. Kad mājaslapa http://kristusdraudze.lelb.lv ar Andreja pacietīgo un neatlaidīgo darbu, panākot no programmētājiem mums vēlamo veidolu, bija izveidota, ne mirkli nebija jādomā, kurš varētu būt tās redaktors – bija skaidrs, ka labāk par Andreju to neveiks neviens, jo informācija mājaslapā ir nepārtraukti jāatjauno un jāpapildina, citādi tā ir neinteresanta un nevienu nesaista. Šim darbam vajadzīgas ne tikai tehniskās iemaņas, bet arī žurnālista ķēriens un aicinājums. Milzīgs paldies Andrejam Cīrulim par nesavtīgo darbu, ko viņš ir ieguldījis mājaslapas tapšanā un veidošanā! Viņa neatlaidīgā un pacietīgā darbošanās lapas izveidē, uzturēšanā, jaunumu ievietošanā un izcili bagātā satura izveidē patiesi ir augsti profesionāla. Gan izskata, gan satura ziņā mūsu mājaslapa ir ļoti interesanta, turklāt, strādājot pie tās, ir padomāts arī par draudzes neredzīgajiem brāļiem un māsām, kuri tagad var klausīties mūsu mācītāja sprediķus internetā. Ievietoti arī vairāki audioklipi. Šķiet, ka, lai izstudētu visu mājaslapu, vajag vismaz pāris dienu.
Šie ir paši būtiskākie šī gada notikumi draudzes dzīvē, taču, protams, svarīgi ir arī citi pasākumi un intensīvā draudzes garīgā dzīve, piemēram, jauniešu tematiskie vakari, kurus vada mācītājs Agris, piepalīdzot jaunatnes darba līderei Anitai Beierei. Mums vairākkārt ir sprediķojusi vienīgā latviešu bīskape Jāna Jēruma-Grīnberga no Londonas. Ļoti izdevušies (ne tikai draudzes mērogā!) bija Laternu svētki jeb Gaismas ceļš, kura veidošanā daudz paveica svētdienas skolas skolotājas Līga un Ilze. Pirmatskaņojumu piedzīvojušas divas mūsu ērģelnieka, godājamā komponista un diriģenta Jāņa Kaijaka, dziesmas ar draudzes locekļu Jutas Beieres un Lidijas Rūtas Bormanes vārdiem. Jaukus dzejoļus sacer mūsu neredzīgie draudzes locekļi – Ilgvars Hofmanis un Ida Kronberga. Notika arī tradicionālie Dārza svētki Strazdumuižā, kur Ilgvara vadītajā klubā pirmo reizi dzirdējām uzstājamies mūsu draudzes neredzīgo brāļu un māsu ansambli. Kā katru gadu, esam vairākas reizes talkojuši, sakopjot baznīcas apkārtni un iekštelpas. Kā katru gadu, par mūsu altāra skaistumu atbilstoši liturģiskajam gadam ir nerimstoši gādājusi Ausma Gorbunova. Ar Anitas Uzulnieces un Kaspara Rudzīša gādību skatījāmies filmu „Ādama āboli”. Anitai bija arī iespēja aizvest sveicienus mūsu māsu draudzi Holckirhenē, Vācijā. Iespēju robežās esam apmeklējuši savus sasirgušos draudzes locekļus mājās un slimnīcās.
Apskats nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu arī kādu nepatīkamu gadījumu – jūnijā piedzīvojām vandalisma aktu. Mūsu baltās baznīcas siena bija noķēpāta milzīgiem burtiem ar bezjēdzīgu tekstu. Paldies Dievam, ar Mirdzas Benitas Neimanes atbalstu izdevās ātri aizkrāsot šo smērējumu.
Mūsu draudzē šis gads ir bijis Dieva svētības pārpilns. Ziemassvētku laiks ir brīnumu gaidīšanas laiks. Novēlu mums visiem arī turpmāk Dieva svētību, labu veselību, ticību, cerību un mīlestību!