Šī lapa ir izdrukāta no Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskā draudze
Interneta adrese:
http://www.kristusdraudze.lelb.lv/?ct=agrissprediki2013&fu=read&id=819
Mājaslapa
2013.02.15 10:37
Mūsu Kunga apskaidrošanas diena
(Epifānijas laika pēdējā svētdiena)
A: 2Moz24:12-18; 2Pēt1:16-25; Mt17:1-9 B: 2Ķēn2:1-12; 2Kor4:3-6; Mk9:2-9 C: 2Moz34:29-35; 2Kor3:12-4:2; Lk9:28-36,(37-43) Liturģiskā krāsa: balta
2 Moz 34:29-35; 29 Kad Mozus nokāpa no Sīnaja kalna – abas liecības plāksnes tam bija rokā; nokāpis no kalna, Mozus nezināja, ka viņa vaigs spīd, jo viņš bija runājis ar Dievu. 30 Ārons un visi Israēla dēli redzēja Mozu, un redzi – viņa vaiga āda spīdēja, un tie bijās viņam tuvoties. 31 Mozus uzsauca viņiem, un Ārons kopā ar visiem sapulces vadoņiem pievērsās viņam, un Mozus ar tiem runāja. 32 Pēc tam pienāca visi Israēla dēli, un viņš tiem pavēlēja visu, ko Kungs ar viņu bija runājis Sīnaja kalnā. 33 Kad Mozus beidza ar tiem runāt, viņš savu vaigu aizsedza ar apsegu. 34 Un, kad Mozus gāja Kunga priekšā, lai runātu ar viņu, tad viņš noņēma apsegu, līdz kamēr bija jāiet projām, un tad viņš gāja un teica Israēla dēliem, kas tiem ir pavēlēts. 35 Un Israēla dēli redzēja Mozus vaigu – ka Mozus vaiga āda spīdēja, un Mozus atkal aizsedza savu vaigu, līdz kamēr bija jāiet runāt ar viņu.
2 Kor 3:12-4:2; 12 Būdami tik lielā cerībā, mēs esam brīvi un pilni paļāvības. 13 Nevis tā kā Mozus, kas aizsedza savu vaigu ar apsegu, lai Israēla dēli neredzētu izzūdošā spožuma galu. 14 Viņu prāti tika ierobežoti, un līdz pat šodienai, Veco Derību lasot, šis apsegs paliek neatsegts – tas zūd tikai līdz ar Kristu. 15 Līdz pat šodienai – ikreiz, kad lasa Mozu, uz viņu sirdīm guļ apsegs, 16 bet, tiklīdz kāds pievēršas Kungam, apsegs viņam tiek noņemts. 17 Kungs ir Gars, bet kur Kunga Gars – tur brīvība. 18 Bet mēs visi, būdami atsegtu vaigu, atspoguļojam Kunga godību, un Kungs, kas ir Gars, mūs pārveido pēc sava tēla aizvien lielākā godības spožumā. 1 Tādēļ mēs, kam šī kalpošana ir dota Dieva žēlastībā, nezaudējam drosmi. 2 Mēs esam atteikušies no slepeniem kauna darbiem, rīkojamies bez viltus, nesagrozām Dieva vārdu, bet parādām sevi atklātā patiesībā ikviena cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.
Lk 9:28-36,(37-43); Apskaidrošana kalnā (Mt 17:1–8; Mk 9:2–8)
28 Pēc kādām astoņām dienām, kad Jēzus bija šos vārdus sacījis, viņš ņēma sev līdzi Pēteri un Jāni, un Jēkabu un uzkāpa kalnā Dievu lūgt. 29 Un, viņam lūdzot, viņa vaigs mainījās un viņa drēbes tapa mirdzoši baltas. 30 Un, redzi, divi vīri ar viņu sarunājās – tie bija Mozus un Elija. 31 Tie, parādījušies godībā, runāja par viņa aiziešanu, kam bija jānotiek Jeruzālemē. 32 Pēteris un viņa biedri bija miega pārņemti, bet pamodušies tie ieraudzīja viņa godību un abus vīrus pie viņa stāvam. 33 Kad tie jau grasījās aiziet no viņa, Pēteris, nesaprazdams, ko viņš runā, teica Jēzum:"Mācītāj, te mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam." 34 Kamēr Pēteris to teica, uznāca padebesis un viņus apēnoja; un mācekļus pārņēma izbailes, kad tos apņēma mākonis. 35 Un no padebeša atskanēja balss:"Šis ir mans izredzētais Dēls, klausiet viņu!" 36 Kad šī balss atskanēja, Jēzus jau bija palicis viens. Un viņi klusēja un tanīs dienās nevienam neko nestāstīja par redzēto.
Evaņģēlija pants Jes60:1,2 Celies, topi apgaismota!
Jo tava gaisma nāk, un tā Kunga godība uzlec pār tevi.