Šī lapa ir izdrukāta no Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskā draudze
Interneta adrese:
http://www.kristusdraudze.lelb.lv/?ct=agrissprediki2013&fu=read&id=841
Mājaslapa
2013.04.19 21:42
Jes 50:4-9a; Kungs Dievs man devis mācītu mēli, ar vārdu viņš modina ik rītu, ik rītu modina manas ausis, lai es kā māceklis klausītos! 5 Kungs Dievs atdarījis manas ausis – es nedumpoju un nenovēršos! 6 Muguru es griežu sitējiem un vaigu – bārdas plēsējiem, savu vaigu es neslēpju no kauna un spļāvieniem. 7 Bet Kungs Dievs palīdz man, tādēļ es netieku kaunā, tādēļ mans vaigs kā krams, zinu, ka kaunā nepalikšu! 8 Mans Attaisnotājs jau tuvu, viņš turēs par mani strīdu, stāsimies blakus – kurš stās man tiesā pretī, lai nāk! 9 Redzi, Kungs Dievs man palīdz..
Flp 2:5-11; 5 Lai jūsos ir tādas pašas domas kā Kristū Jēzū, 6 kas, būdams Dieva veidā, neuzskatīja kā satveramu laupījumu būt vienādam ar Dievu, 7 bet sevi iztukšoja, pieņēmis kalpa veidu, un, tapis pēc cilvēka līdzības un būdams tāds pats kā cilvēks, 8 viņš pazemoja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. 9 Tādēļ arī Dievs viņu paaugstināja un dāvāja viņam vārdu, kas ir pāri visiem vārdiem, 10 lai Jēzus vārdā visi mestos ceļos – kas debesīs, kas virs zemes un zem zemes – 11 un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs ir Jēzus Kristus Dievam Tēvam par slavu. Mirdziet kā spīdekļi pasaulē! 12 Tādēļ, mani mīļie, kā jūs vienmēr esat bijuši paklausīgi – ne tikai man klātesot, bet daudz vairāk manā prombūtnē, kā tas ir tagad, – bijībā drebot, darbojieties savas pestīšanas labā,
Lk 19:28-40; Jēzus iejāj Jeruzālemē (Mt 21:1–11; Mk 11:1–11; Jņ 12:12–19) 28 To pateicis, viņš turpināja ceļu uz Jeruzālemi. 29 Kad viņš tuvojās Bētfagei un Bētanijai, pie tā sauktā Olīvkalna, viņš sūtīja divus savus mācekļus, 30 tiem sacīdams:“Noejiet uz šo ciemu, kas pretī. Tur iegājuši, jūs atradīsiet piesietu ēzelīti, uz kura neviens cilvēks nekad vēl nav sēdējis. To atsieniet un atvediet! 31 Ja kāds jums jautā:kādēļ jūs to atraisāt? – tad sakiet:tas ir vajadzīgs Kungam.” 32 Un tie, kas bija sūtīti, aizgāja un atrada visu, kā viņš bija sacījis. 33 Viņiem atraisot ēzelīti, saimnieki tiem jautāja:“Kādēļ jūs atraisāt ēzelīti?” 34 Viņi sacīja:“Kungam tas vajadzīgs.” 35 Un viņi atveda to pie Jēzus un, uzmetuši ēzelītim savas drēbes, uzsēdināja Jēzu tam virsū. 36 Viņam jājot, tie klāja savas drēbes uz ceļa. 37 Kad viņš tuvojās vietai, kur ceļš ved lejup no Olīvkalna, viss mācekļu pulks priecādamies skaļā balsī sāka slavēt Dievu par visiem brīnumiem, ko bija redzējuši. 38 Tie sauca:“ Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā; miers debesīs un gods augstībā!” 39 Daži farizeji no pūļa viņam sacīja:“Skolotāj, apsauc savus mācekļus!” 40 Bet viņš atbildēja:“Es jums saku:ja viņi klusēs, tad akmeņi brēks.”