Pirmo reizi šī vieta saistībā ar baznīcu rakstos minēta 1150.g. Kopš 1467. g. baznīca ieguvusi nosaukumu Sv. Annas un Agneses baznīca.
Parasti Annu ar Agnesi kopā nesaista. Anna ir Kristus vecmāmiņa, Agnese – 13 gadus veca meitene, kas nomocīta Romā ap 300. gadu.
Pirmais zināmais baznīcas mācītājs ir Džons de Čilmerks (1322-26). Viņa laikā, kad Anglijā valdīja Eduards VI, draudzē bija ap 300 cilvēku, tornī atradās pieci lieli un viens mazāks zvans.
Baznīca izdega 1584. gada ugunsgrēkā, taču drīz vien tika atjaunota. 1624. gadā baznīcu iekārtoja ļoti bagātīgi un grezni, vēl piecus gadus vēlāk rūpīgi atjaunoja torni.
Lielais
Londonas ugunsgrēks 1666. gadā izpostīja veselus pilsētas rajonus un Sv. Annas
un Agneses baznīca bija tikai viens no daudzajiem nodegušajiem dievnamiem.
Viens no ievērojamākiem sava laika arhitektiem Kristofers Rens (1632-1723)
apņēmās atjaunos Sv. Pāvila katedrāli un vēl 51 Londonas baznīcu. Šis darbs
viņam prasīja 35 gadus. Mūsdienās apmēram 20 baznīcas vairāk vai mazāk
saglabājušas viņa veidoto dizainu.
Sv. Annas un Agneses baznīca bija 11. dievnams, ko Rens uzcēla. Zvanu tornis ugunsgrēkā nebija parāk cietis, to izmantoja jaunajā celtnē. Baznīcu atklāja 1680. gadā. 1782. gadā baznīca ieguva ērģeles. 1862. gadā baznīcā ievilka gāzes apgaismojumu, bet 1894. gadā – elektrību.
Gandrīz trīs gadsimtus pēc Lielā ugunsgrēka Sv. Annas un Agneses baznīca atkal cieta – no bombardēšanas 1940. gada 29.-30. decembrī.
Pateicoties Starptautiskās Luterāņu apvienības finansējumam, no 1963. līdz 1968. gadam baznīca tika restaurēta.
Kādu laiku baznīcā dievkalpojumus
noturēja ne tikai latviešu, bet arī igauņu draudze. Arī pašlaik dievnamu
izmanto vairākas draudzes – angļu luterāņi, latviešu draudze, svahili draudze.
Attēlā: 2009.g.
Lieldienu dievkalpojums.
Sv. Annas un Sgneses baznīca ir ļoti populāra ar saviem ikgadējiem J.S. Baha mūzikas festivāliem, kā arī pusdienlaika koncertiem, kuriem vienmēr ir daudz klausītāju.
Sv. Annas un Agneses draudzes iekļaujas Lielbritānijas Luterāņu baznīcā un Pasaules Luterāņu federācijas locekles.
Desmit gadus šajā baznīcā kalpoja mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga un joprojām, būdama Lielbritānijas Luterāņu bīskape, bieži šeit sprediķo.
Ņemot vērā, ka Kristus draudzi Rīgā dibinājis Jānas vectēvs Augusts Grigors, starp abām baznīcās izveidojušies cieši sakari. Kristus draudze vairākkārt ir saņēmusi ziedojumus baznīcas remontam un citām vajadzībām.